Pirmā nodaļa
Sēdēju direkotres ofisā un knibināju krēsla malu. Telpā ienāca direktore.Es esmu pie direktores, jo rupji runāju krievu valodas stundā. Man liekas, ka skolotājai vajadzēja būt pārsteigtai, jo tā tomēr ir krievu valoda.
Es nevarēju izlasīt, kas rakstīts uz tāfeles un skolotāja teica, ka es dabūšu piezīmi. Tad es pateicu, ka tā nedrīkst, jo esam stundā, lai mācītos. Viņa savilka lūpas ļoti cieši un varēja redzēt, ka viņa ir nokaitināta.
" Vieninieks!", viņa iebļāvās un tad es nomurmināju savus vārdus un te nu es esmu - direktores kabinetā.
"Sofija, kas Tev sakāms?",viņa zemā balsī noteica un apsēdās ādas krēslā, rokas sakrustojusi zem krūtīm.-Runāsim, vai nē?
"Es tā vairs nedarīšu.",es klusi sacīju. Iestājās neliels klususms.
-Nezvaniet maniem vecākiem, lūdzu!-es piebildu un direktore sāka smaidīt.
"Lai šis vairāk neatkārtotos! Un tagad lasies lapās!",viņa silti noteica. Es pakratīju galvu un ātri izgāju pa durvīm. Manas rokas joprojām trīcēja un bija aukstas. Es centos sasildīties berzējot plaukstas, bet tad mani pārtrauca skaļa balss.
"Āāāā, kas tad mums te!",Luīze bļāva, smējās un ar savām brūnajām, ļaunajām acīm skatījās tieši manās, zaļajās acīs.
Luīze ir briesmīga. Viņa izsmej katru, kurš viņai nepatīk, pat savus draugus, kuri nezināmā gadījuma vēl ar viņu sarunājas. Skolā viņa ir zināma, kā vislētākā, ja tā to var nosaukt. Seja vienmēr pārspīlēta ar meikapu, uz rokas uzzīmēta sirsniņa ar kāda puiša vārdu un mugurā drēbes, ko neatļautos pat uzvilkt mana māsa, kura ir modele.
Es tikai pasmaidīju un, kad viņa pagriezās mana seja izskatījās, itkā es grasītos viņu nogalināt.
"Vaitad es neteicu tev lasīties? Ej mājās un nekavē laiku man!",direktore uzradās ne no kurienes.
"Jā, es jau eju!",sacīju un ātrā solī devos prom.
Es šogad nomainīju skolas, jo mana ģimene pārvācās. Šeit man nav neviena drauga, ja nu vienīgi direktore, bet viņai jāpaliek kā ienaidniecei. Skolotājas šeit ir briesmīgas - vecas un dusmīgas, izņemot sportā. Tur skolotājs ir vecs un dusmīgs. Mana mīļākā stunda vienmēr ir bijis sports, bet kopš skolotājs ir tik jocīgs, es labāk esmu resna un nevaru paskriet, nekā sportoju vienā zālē ar vecu briesmoni. Viņš liek puišiem skriet apļus, kamēr meitenēm ir jāpiepumpējās vai jāpievelkās - jā, tieši ko es gribēju darīt, audzēt muskuļus.
Ieejot mājā māsa mani gaidīja ar pankūkām.
" Kā gāja skolā?" ,viņa vaicāja.
"Labi.",es minstinājos, paņēmu pankūku un gāju uz savu istabu.
