Keitai labais humoriņš.... haha! Jauku kritizēšanu 
Es nogāju lejā. Alekss jau sēdēja pie galda un ēda picu.
“Kur kaza?”,viņš jautāja.
“Kas?”es nesapratu.”Ā, toletē!”, mēs abi iesmējāmies.
Keita skaļi ieskrēja virtuvē un apstājās. Viņa sastinga un knibināja nagus.
“Ēdīsi?”,es jautāju.
Keita stāvēja sastingusi un lēni elpoja.
“Es esmu stāvoklī.”,viņa klusi sacīja.
“Ko?”,es izpletu acis.
“Nav nekāds brīnums..”,Alekss klusi sacīja un tad pasmīnēja. Bet pēkšņi viņš palika nopietns un aplaizija lūpas. Es ievilku dziļu elpu, jo likās, ka Alekss sāks bļaut.
Ko mana mamma domās, ka mana labākā draudzene būs ar lielu vēderu un stenēs uz katra soļa?
“Es tak jokoju..”,viņa sāka skaļi smieties.”..paskat cik jūs bāli abi esat!”,viņa smējās, uzlika uz šķīvja pāris picas šķēles un mēs gājām sēdēt ārā - Keitas mājas pagalmā.
“Jums ir baseins?”,es ar atplestu muti stāvēju pie tukšā baseina.
“Aha, vai nav superīgi?”,viņa demonstrēja peldēšanu.
“Tik jāgaida, kad būs siltāks, tad varēsim kaut ko sačinīt, kādu poolparty..”,Alekss smaidīja un ar mēli ķeksēja picas gabaliņus ārā no zobiem.
Sadzirdējām, kā mašīna iebrauc garāžā.
“Fak! Es fiksi novākšu visu..”,Keita nosvieda picu uz šķīvja un ātri ieskrēja mājā.
Alekss ar nopietnu skatienu manī lūkojās. Viņa tumšās acis mani mulsināja.
“Ko?”,es pasmīnēju.
“Neko..”,viņš smaidīja.”Tikai tā, gribu pabrīdināt, ka viņa nav..”
Aleksu pārtrauca viņa vecāki.
“Ooo, vai mums ir ciemiņi?”,Keitas pamāte sacīja un smaidīja. Viņai bija krāsoti blondi mati.. nē, drīzāk balti, ne blondi, un tumšas uzacis. Lielisks komninējums!
“Tā ir Keitas draudzene.. dzīvo kaimiņos!”,Alekss piecēlās.
“Sofija!”,es sasveicinājos ar viņu vecākiem. Keitas tētis bija gara auguma, ar rižiem matiem un alus vēderu.
“Labi dārgumiņ, mēs mājās būsim vēlu!”,Keitas mamma noskūpstija Aleksu uz vaiga un man silti uzsmaidija.”Starpcitu, kur ir Keita?”
Keita pieskrēja pie tēta un viņu apskāva.
“Ak rekur mana mazulīte!”,Keitas mamma paņēma viņu aiz pleciem un viegli saprunāja, noskūpstot uz pieres.
Viņa pagriezās pret mani. “Bija prieks iepazīties!”
Es smaidīju un pakratīju galvu.
Visu vakaru skatījāmies filmas un runājām par mūsu bērnību.
“Klau, rīt ar tevi es varētu aiziet uz skolu.. ko saki? Nu tā, itkā pavadīt!”,Keita un es stāvējām uz ārdurvju sliekšņa.
“Jā, var.. tiekamies astoņos!”,es uzsmaidiju Keitai un mēs paskāvāmies.
Keita bija patiešām jauks cilvēks. Kaut viņai ir slikti paradumi, man viņa patīk. Un arī Alekss ir jauks, bet man šķiet viņš nedaudz pārspīlē.
Es iegāju mājā un māsa sēdēja dīvānā, un skatījās X Factor.
“Tev ir baigie sūdi..”,viņa čukstēja un es dzirdēju mammu nākam. Kādi sūdi? Sūdi podā.. es neko nesapratu.
Mamma tikko bija nokāpusi pa kāpnēm un viņas seja bija sarkana.
Manas rokas atkal trīcēja un kājas sala.
“Kas šitie tādi?”,mamma skaļi sacīja un turēja festivāla biļetes paceltas gaisā.”Tu esi milzīgās nepatikšanās, mīļā dārgā!”
Es klusēju. Biju patiešām nobijusies. Mamma vienmēr prot mani nobiedēt. Citreiz viņa pat ar mani nerunā un tad jautā, vai esmu dusmīga. Nē, zinies, neesmu!
Viņa turpināja “Un ko tu teiksi par šiem..”,viņa paņēma manu sekmju izrakstu.”Ķīmijā trīs, literatūrā divi!”
“Tu paskaties uz gala atzīmi, ne jau..”,es iebildu.
“Nevajag atrunas! Ej augšā!”,viņa nopietni sacīja un apsēdās blakus māsai.
“Tas bija skarbi!”,dzirdēju māsu sakām.
Es uzgāju augšā. Ieraudzīju, ka mans laptops nestāv uz galda, mana gulta bija izvandīta un es nevarēju atrast telefonu.
“Āaaah!”,es klusi norūcu un apsēdos uz gultas malas.
