“Viss pāries.. ar laiku!”,viņa mani mierināja savā jaukajā balsī. Ko tad tas vairs dod? Nekas Keitu vairs neatgriezīs. Ne asaras, ne vārdi, ne tie stulbie brīži, kurus es pavadīju ar viņu strīdoties.
Es laikam biju sākusi panikot, jo attapos psihoterapeites kabinetā un viņa man aplēja tēju.
“What The Fuck?”,es klusi izrunāju. Nu..Nu kādā sakarā viņa man taisa tēju Vinnija Pūka krūzītē?
“Tā tevi nomierinās!”,viņa laikam izdzirdēja mani un iedeva man karsto tējas krūzi
Es pastrēbu nelielu malku no krūzītes. Tēja bija salda, bet tajā pašā laikā rūgta.
“Ko es te daru?”,vaicāju.
“Dakterei bija jāsteidzās..”,viņa apsēdās savā lielajā ādas krēslā un ievilka dziļu elpu. Viņas kustības mani nomierināja. Laikam tāpēc viņa arī ir psihoterapteite.
“Mika!”,viņa pasniedza man roku.
“Sofija!”,es sacīju. “Man patīk jūsu vārds!”,piebildu.
Viņa man uzsmaidīja. Es izdzēru tēju, kamēr Mika mani centās nomierināt, stāstot dažādus stāstus, bet viss joprojāma atgādināja Keitu.
Mūsu jauko sarunu pārtrauca kāds, kas ietraucās kabinetā.
“Mammu es jau tevi gaidu tik ilgi, man sešos jau tur jābūt..”,balss sacīja.
Es neveikli pagriezos un ko gan es ieraugu. Hītu. Mārča anglisko draugu. Nokaunējos. Drīzāk baidījos, ko viņš teiks. Viņš domās, ka esmu dīvaina. Jocīga. Man vajag palīdzību.
Tagad es sapratu, kapēc Mikai ir jocīgs vārds - Hīts teica, ka viņa mamma ir angliete. Bet viņai nemaz nav akcenta. Un izskatās arī latviska.
“Ui..piedodiet!”,viņš ieskatījās man acīs un izgāja.
“Es atvainojos..”,Mika piecēlās kājās un palūkojās uz mani.
“Jā, man arī jāiet!”,es smaidīju.
Atvadījos un klusi izlavījos no kabineta. Gandrīz jau biju iekāpusi liftā, kad Mika mani sauca. Es pieskrēju pie viņas un centos neskatīties uz Hīta glītajiem vasaras raibumiem.
“Piezvanīsi man vakarā, sarunāts?”,viņa silti smaidīja un iespieda man plaukstā zīmīti, uz kuras bija viņas telefons.
Hīts bija pavisam nopietns un mierīgs. Es domāju, ka viņš ķiķinās vai izsmies mani, bet viņš pat neskatījās uz mani.
Nesapratu, kapēc man būtu jāzvana viņai. Es taču netaisos runāt par visām nelaimīgās dzīves problēmām ar viņu. Man nevajag palīdzību. Viss taču būs kārtībā, arī bez viņas - manas vislabākās un vistuvākās.
