local-stats-pixel

Noslēpumainā. 12.daļa3

35 0

Te būs arī nākamā daļa, lai patīkama lasīšana. Kā Jums patīk, līdz šim? 🙂

Iepriekšējā- Noslēpumainā. 11.daļa

- - - - - - -

-“Varbūt mums būtu laiks doties?” dziesmai beidzot skanēt un mūsu torsiem atkāpjoties vienam no otra, pārtraucot klusuma pauzi Teilors ierunājās.

-“Bet tu esi iedzēris. Varbūt izsaukt taksi?” es atbildēju ar pretjautājumu.

-“Viss jau ir sarunāts.” viņš tik uzsmaidīja. Paņēmis mani aiz rokas, uzmeta ar roku draugiem pie sēdošā galda un straujiem soļiem devās uz kāpņu pusi. Lejā mūs jau sagaidīja divi apsargi, viens jau iepriekšminētais, otrs vēl šeit neredzēts. Kopā ar apsargu devāmies uz izeju kur pie durvīm mūs jau gaidīja Teilora sudrabotais BMW ar iedarbinātu dzinēju.

Teilors atvēra man aizmugurējā sēdekļa durvis. Pats ierāpjoties man blakus. Apsargs piesēdās pie automašīnas stūres.

-“Kur brauksim, Grīnfelda kungs?” apsargs jautāja ielūkojoties atpakaļgaitas spogulī.

-“Brauc tik uz priekšu. Izmet kādu līkumu, gribu pabūt divatā ar Eliju.” Teilors paskatījās uz mani. Viņa roka uzslīdēja uz mana kailā ceļgala.

-“Paldies par šo vakaru, Teilor.” es pieklājīgi pateicos, un pavirzīju uz leju uzrauto kleitu.

-“Tev nav par ko pateikties.” viņš skatījās tālumā un turpināja.

-“Elij, sasodīts! Kāpēc tu esi tik vilinoša? Pat atrodoties tev blakus, es valdu savus pirkstus lai tev nepieskārtos.”

Es klusēju. Centos apkopot tiko dzirdēto. Kad dejojām, sajutos tā pat. Viņa smarža un pieskārieni šķiet man tik mīļi un pazīstami.

Es nesakot ne vārda, pieliecos lai viņu noskūpstītu. Tas bija skarbs skūpsts, valdonīgs. Tāds kādu gaidīju, likās, ka pat pārāk ilgi. Viņa mēle triecās iekšā manā mutē. Viņa roka sagrāba manu galvu. Es atsaucos viņa pieskārieniem, pavirzījos tuvāk un uzliku savu roku uz viņa muskoļotā krūškurvja. Skūpsts bija dzīvs un iekāres pilns. Tas nebeidzās, līdz brīdim kad mūsu mēles pamazām pierimās un mūsu acis sastapās.

“Viņa skatiens man ir pazīstams.” es nodomāju.

-“Elij, braucam pie manis. Rīt kopā dosimies uz darbu.” Teilors gandrīz čukstus noteica gaidot apstiprinājumu.

Es pieskāros ar roku viņa rētai, viņš automātiski saviebās un novērsa skatienu.

-“Fēlikss, ved mūs pie manis!” Teilors pavēlošā tonī uzrunāja apsargu.

*

Aptuveni pēc 40 minūtēm. Mūsu auto iebrauca daudzstāvu namu teritorijā. Piebraucot pie otrās mājas. 12 stāvu mājas ar stiklotiem, lieliem balkoniem. Sakoptu teritoriju un ārpusē lux klases automašīnas.

-“Dosimies iekšā?” Teilors paskatījās uz mani ar skatienu kurš izskatījās pēc “tu vēl vari pārdomāt” Es pamāju ar galvu.

Ievadot durvju kodu un ieejot kā viesnīcas vestibilā piegājām pie lifta. Šķiet, ka lifta durvis atvērās sekundes laikā. Caurspīdīgi stikli un laukā redzamas zvaigžņotas debesis. Teilors ar vienu kustību pielika savu čipu pie skārienjūtīgā ekrāna. Ekrānā parādījās skaitlis 12.

-“Pēdējais stāvs?” es klusi ierunājos, paraugoties uz viņu.

Viņš nosmīnēja un viņa delms pieskārās manējam.

Sasniedzot pēdejo stāvu lifts strauji apstājās un durvis atvērās. Es izbrīnā iepletu acis.

Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 3

0/2000

👍

0 0 atbildēt

Nekas jau īsti vēl nenotiek 😄 Bet prasme gan uzlabojusies kopš pārtraukuma 🥰

0 0 atbildēt

Jap, ir zināma intriga, pat divas: ar ko beigsies Teilora ofensīva un kādas paliks abu galveno varoņu attiecības tā rezultātā, un kāds izrādīsies vīziju noslēpums (un tā saistība ar Teilora rētas stāstu).

0 0 atbildēt