Lūk arī nākamā daļu. Lai forši! 🙂 -Alisij
Iepriekšējā - Noslēpumainā. 10.daļa
--------
Klubs pilns ar iereibušiem jauniešiem. Šur tur kādas meitenes sačukstas. Tur pat uz deju grīdas saspiedušies kā siļķes mucā cenšas gorīties un dejot. Cits netīšām uzlej kokču kādam citam virsū. Teilors paķer mani pie rokas, lai pūlī nepazaudētu. Mēs dodamies uz kluba stūri kur redzu skaistas, apļveida kāpnes uz otrā stāva balkonu, pie kāpnēm
mūs sagaida diez gan muskuļots, lielas miesasbūves apasargs ar austiņu ausī. Teilors pieliecas tuvāk lai viņam ko pateiktu. Viņi sasmejas un apsargs apliek ap roku mums abiem papīra rokassprādzes uz kurām, lieliem burtiem rakstīts “VIP loža”.
*
Uzkāpjot pa kāpnēm mūs sagaida neticams skats, no balkona pārredzams viss klubs, dejotāji, lielā lete un DJ.
Balkonā liels galds, nokrāmēts ar alkohola pudelēm, ledus spaiņiem un uzkodām. Pie galda pieci vīrieši ar savām dzīves biedrenēm. Bet visi ģerbušies diez gan vienkārši un ikdienišķi. “Paldies, Dievam.” pie sevis nodomāju.
Pieejot pie galda, Teilors apliek man ap vidukli roku un smaidīgs paskatās uz mani. Sajūtos nedaudz neērti, bet patīkami
-“Šī ir Elija! Mana darba kolēģe- brīvprātīga, bet liela dzīvnieku mīle!” viņš jautrā garastāvoklī mani sasviecina ar pārējiem.
Visi pa vienam pastiepj man roku, lai sasveicinātos. Smaidi un šķelmīgi skatieni uz Teiloru. Vārdus gan es nekad neesmu mācējusi atcerēties, iepazīšanās brīdī. Kur nu, vēl desmit uzreiz. Blondīnes ar garām kājām un seju kā enģelim gan- “Alise”, Teilora māsa.
Apsēdušies viņiem blakus, Teilors uzreiz piedāvā man dzērienu.
-“Kaut ko ieliet?”
Es neesmu baigā alkohola piekritēja un stipro dzērienu dzērāja. Nepatīk man tā stadija, kad galva griežas un kājas dzīvo savu dzīvi, bet no glāzes auksta šampanieša neatsakos.
-“Jā, lūdzu, šampanieti.” es uzsmaidu.
Teilors pieceļas un pasniedzas pēc Prosecco auksta šampanieša no ledusaukstā spainīša.
*
Vakara gaitā, vārds pa vārdam, smiekli un pa kādam jokam izskan. Nepiespiesti un kompānijā iejūtos diez gan labi. Teikšu, atklāti, ka ja man būtu jāklausās par biznesa plāniem un to īstenošanu jau sen būtu pateikusi, ka man jābrauc. Alisei ir ne tikai enģeļa seja, bet arī dvēsele. Kaut no ārpus izskatās kā īsta pilsētniece, iekšā ir maiga, trausla būtne, kas uzaugusi bez vecākiem. Alise, visnotaļ būs mana draudzene arī turpmāk. Viņas vīrs - Alekss, pāris gadus jaunāks ar gariem bārdas rugājiem, tumsnējs, apģērbies diez gan vienkārši un roku rotā liels rollex pulkstenis no zelta. Ielūkojos telefonā, kurš rāda laiku 1:07 naktī. Rīt darba diena, sestdienās un svētdienās Sauvaļas zoo veras vaļā tikai 12:00.
-“Vai vēlies braukt mājās?” Teilors pieķer mani skatoties telefona ekrānā.
-“Nē, ir labi. Izklaidējies.” es uzsmaidu.
DJ uz mūzikas pults uzslēdz Ed Sheeran - Thinking Out Loud un mēs saskatamies atkal.
-“Nāksi padejot?” viņš pasniedz man roku.
Es neko neatbildējusi, pasniedzu savu roku viņam pretī. Viņa roka ir maiga, bet ļoti silta. Sakopti nagi, rokasspiediens spēcīgs.
Un tā mēs tuvu viens pie otra piespiedušies dejojam. Viņa smarža. Viņa roka apkļauta ap manu torsu. Šķiet, ka pazīstu viņu jau sen. Uzlieku viņam galvu uz pleca, sajūtu viņa ķermeņa siltumu. Viņš dejo ļoti labi. Un tā mēs dejojam, šķiet, ka pasaule mums apkārt apstājusies, šajā vietā esam divi vien.
“And darling I will be loving you 'til we're 70
And baby my heart could still fall as hard at 23
And I'm thinking 'bout how people fall in love in mysterious ways
Maybe just the touch of a hand
Oh me I fall in love with you every single day
And I just wanna tell you I am...”
