Sveiki! Šis stāsts ir par kādu meiteni kuras dzīve ar katru minūti plēsās uz pusēsēm.
Es piedzimu maza un daiļa tā stāsta mans tetītis . Es biju dāļa kā zieds kas nevar apstāt ziedēt. Es piedzimu Kortēzu ģimenē. Mana māmiņa nomira laižot pasaulē mani. Tādēļ es vēlējos lai mans teitītis nekad neaizietu aizsaulē. Es uz katra stūra savā nabadzīgajā mājiņā saskatīju bagātību un laimi. Jo manas acis sedzēja visu labo stāstija tētiņš.
Mans tētīts bija strādnieks, bet par to viņam neko nemaksāja, jo viņš tika apsūdzēts māmiņas slepkavībā. Es ļoti labi zinu ka tā nav. Es ceru kā kādu dienu kad izaugšu liela es būšu kas nozīmīgs ko ne viens nevar izrīkot.
Kādu lietainu dienu tētītis iznāca arā no mājiņas un sāķēra iesnas. Es tētītim uzvārīju tējiņu. palika ar vien sliktāk līdz tētis saķēra drudzi. Tētīts tieca lai es ejot pie tantes Angelikas un iegūstu palīdzību. Es skrēj uun skrēju līdz nonācu pie tantes mājas dūrvīm un pieklauvēju. Durvis atvēra kāds jauns pujsēm tieši manos gādos un es jautāju vai tante Angelika nav mājās. pujsēns aizskrēja pasākt tanti. Es pārāk daudz uztraucos un aizskrēju mājup. Es biju atnākusi par vēlu.
Pēc kāda laiciņa es sapratu mani te neatstās. Tākā tētiņš manī bija ieaudzinājis stinģru patstāvību es devos pie māmiņas māsas. Es ceru ka tante man pieņems tāda kāda es esmu. Tate pret mani izturējās kā pret tādu lupatu. Man lika darīt visādus darbus un visādas lietas piemēram gatavot ēst, tīrīt māju iet uz veikaliem u.c.
KUR IR MANA LAIME?!
