Nīna #72

Jo vairāk dienas es pavadīju kopā ar Metjū, jo vairāk man sāka likties dīvaini tas, ka viņš ir tik līdzīgs man. Mēs bijām satuvinājušies. Viņš man bija kā brālis. Man šķita, ka viņs ir, būs un vienmēr ir bijis mans brālis. Tā vien šķita, ka es esmu viņa mazā māsiņa. Es viņu mīlēju kā brāli. Tā vismaz es domāju. Es īsti nezinu ko es pret viņu jutu. Pirmo reizi es izjutu kaut ko tādu. Man tas likās gan dīvaini, gan jauki un interesanti. Šī jūtas bija interesantas, jo es pirmo reizi izjutu ko tādu.
Bija laiks celties augšā no gultas. Šodien man bija jadodas uz ballīti pie Metjū. Ballīte notiks Metjū mājas sēta. Pēďējā laikā es tur uzturējos ļoti bieži. Ballītes, pikniki un venkāršas pasēdēšanas.
Es izkāpu ārā no gultas un piegāju pie őskapja. Es biju nolikusi ideālu kleitu. Kleitabija viscaur melna ar mežģīnēm. Kleita man bija nedaudz virs celīša. Es tajā izskatījos gan eleganti, gan skaisti, gan stilīgi. Pēdējo nedēļu es domāju vairāk par savu izskatu. Es nezinu īsti kāpēc. Tas laikam būs dēļ neskaitamajām ballītēm, kuras es apmeklēju.
Es stāvēju pie spoguļa. Uz mani lūkojās meitene, kurai bija viegli ielokoti brūni mati un zaļas mirdzošas acis. Manas acis pēdējā laikā mirdzēja. Šķita, ka es esmu atradusi daļu no sevis, kas lika manām acīm mirdzēt. Manas acis nekad nebija tā mirdzējušas. Es uzkrāsoju skropstu tušu un uzsmaidīju savam atspulgam. Es devos gar logu uz durvju pusi. Es aši uzmetu acu skatienu uz mājas pagalmu. Nē. Pie mājas bija tantes mašīna. Ko viņi dara šeit tik agri? Kāpēc viņi neteica, ka brauks? Tante vienmēr paziņoja, ja brauks ciemos. Man sāka visa šī situācija satraukt. Es ātrā gaitā devos lejā uz virtuvi. Virtuvē pie galda sēdēja mans krustēvs, kurš bija arī mans onkulis un mana krustmāte, tante, un protams, kur tad bez Oskara.
-čau. -Oskars sasveicinājās ar mani.
-Labi. Beidziet, kāpēc jūs esat šeit. Es zinu, ka tas nav nekas labs. -Varbūt es izklausījos un uzvedos rupji,bet ja godīgi man tas bija vienalga. Es baidījos no tā ko es uzzināšu. Precīzāk no tā ko viņi pateiks.
-Nīna, paklau. -Man tante iasāka. Viņa izklausījās tā it kā kāds būtu nomiris. Bet es cerēju. Es cerēju, ka tā nav. Ka es domāju nepareizi.
-Karoč, tev būs jādzīvo pie mums.-Oskars runāja kā tāds krievs. Bet mani tas nesatrauca,ne tagad. Man būs japārvācas.Man būs japamet Lea, ,metjū, mamma un tētis. Kā es to varēšu izturēt? Es jutos iztukšota. Satraukums, bēdas. Es gribēju sākt ārdīties. Bļaut, ka es negribi. Bet tā vietā es pagriezos un skriešus devos uz savu istabu. Es paķēru somiņu. Ieliku somiņā skropstu tušu, maku un telefonu. Es paķēru savas augstpapēžu kurpes un skrēju lejā. Pei ārdurvīm mani pārtrauca mamma.
-Kur tu iesi?-Mamma man jautāja. Viņa bija skumja. Tā pat kā es. Bet es neko tur nevarēju darīt.
-Laukā. Zinu kas mani sapratīs.-Es nobļāvos un izskrēju ārā no mājas.
Ārā es jutos mazliet labāk. Es zināju kas mani sapratīs, bet es negribēju šo cilvēku traucēt. Es ar plikām kājām devos uz priekšu. Man bija augstpapēžu kurpes, bet es negribēju viņas vilkt. Man bija auksts, bet kāda gan jēga man bija uzvilkt kurpes. Ja man nebija zeķubikses vai jakas? Protams, ka nekāda.
Es devos uz priekšu. Es īzti nezināju uz kurieni. Manas rokas jau bija kļuvušas zilas. Vairs nebija vasara. Tagad bjja rudens. Precīzāk oktobris.
Kad es biju pārsalusi, es beidzot saņēmos un piezvanīju Metjū.
-Čau,-Es caur šņukstiem teicu.
-Kas noticis?-Metjū uztraicies jautāja. Es nezināju ko īsti atbildēt. Vārdi pār lūpām nenāca pāri. Man bija ļoti auksts.
-Nīn, runā!-Metjū jau kliedza klausulē.
-Man ir auksts,-Es klusām notiecu.
-Kur tu esi?-Metjū nujau nedaudz klusāk vaicāja.
-Pie vecās livijas baznīcas.-Baznīca bija nobrukusi. Šeit bija tikai pamati.
-Kas notika? Vai viss ir kārtībā?-Metjū brauca ar mašīnu. Vismaz tā es domāju, jo kaut kas rūca fonā.
-Nekas nav labi. -Es klusām teicu. Es nevarēju parunāt. Man bija tik auksts.
-kā tu jūties?Es tulīt būšu. -Metjū teica. Bet man ar katru brīdi palika aukstāk.
-Man ir auksts.-Šos vārdus es izrunāju tik klusi. Katra sekunde vilkās ar vien lēnāk. Man gar acīm nozibēja melns un es kritu. Bet kāds mani saķēra.
-Noķēru.-Metjū iesaucās un paņēma mani līgaviņā.
-Paldies.-Es klusām noteicu un puisis mani iesēdināja mašīnā.