*Pēc piecām stundām *
-Ew, Nīnāā.-Oskars kartējo reizi noskrēja lejā, lai parādītu ko ir atradis manā istabā. Viņš jau kādas piecas stundas vandas pa manu istabu. Puisis ik pa laikam nonāk lejā, pasmejas par mani un aiziet.
-Nu ko tad atradi?-Es smejoties jautāju, jo pa šo stundu viņš nāca lejā jau piekto reizi. Iepriekšējā reizē viņš atnesa bildi, kurā es biju viscaur ar lielām pumpām.
-Es atradu ko tādu.-Viņš smejoties teica un es izgāju ārā no virtuves. Puisis stāvēja ar bildi rokā un smējās.
-Kas tev tur ir?-Es jautāju un puisis aizlika bildi aiz muguras, es centos to atņemt, bet nekas neizdevās.
-Pārādi.-Es pavēlēju un puisis ātri uzskrēja augša un manu istabu. Es sekoju viņām un viņš gulēja gultā, un skatījās bildi, smejoties. Lieki piebilst, es esmu lēna.Es centos atņemt viņam bildi, bet man neizdevās un viņš mani sāka kutināt.
-Labi, pietiks.-Es atgrūdu viņu un izkāpu ārā no gultas.
-Labi jau labi.-Viņš veljoprojām smejoties teica. Arī es viņu nedaudz pakutināju.
-Un bildi es vel redzēšu.-Es dīvainā balsī noteicu un pasmaidījusi izgāju ārā.
Ejot lejā pa trepēm, es sapratu, ka kāds zvanās pie durvīm.
-Eju jau.-Es attraucu un atvēru durvis. Manā priekšā stāvēja Lea un jauniņais mūsu klasē.Lea ar jauniņo izskatījās burvīgi kopā. Leas acis mirdzēja aiz laimes. Varbūt beidzot mana draudzene būs atradusi puisi, kurš ir vispiemērotākais viņai? Mana draudzene bija satikusi ar tik daudz puišiem. Vai tas beidzot būs noticis? Vai viņa beidzot būs atradusi piemērotāko puisi sev?
-Čau. Es ar Metjū, izdomājām aiziet uz ballīti, nāksi līdzi?-Lea iesāka sarunu.
-Čau. Es esmu Nīna.-Es pastiepu roku Metjū virzienā.
-Čau. Manu vārdu tu jau zini, bet mani sauc Metjū.-Izdzirdot viņa balsi man radās velme viņu iepazīt tuvāk.
-Es labprāt iešu, bet jums nāksies mani mazliet pagaidīt.-Es pasmaidīju un parādīju ar roku, ka viņi var nākt iekšā mājā.
-Lea, šeit visu zina. Viņa var izrādīt māju.-Es pasmaidīju un uzgāju augšā pa trepēm. Mani vairs nebija nekādas dusmas, es nesapratu,kas notiek.
Iegājusi istabā,es sapratu, ka šeit veljoprojām ir Oskars,kurš vandas pa manām mantām.
-Ew.-Es nobļāvos, tā sabiedējot Oskaru,-Ej ārā.-Puisis paskatījās uz mani un iesmējās.,-Tu nedzirdēji?-
-Dzirdēju, bet es neku neiešu.-Puisis vēsi attrauca un es iesmējos.
-Labi, ja gribi paliec uz izrādi.-Es teicu lēnām velkot nost kreklu.
-Fuj, nē.-Zēns iesaucās un izgāja ārā no manas istabas, es iesmējos.
Es piegāju pie skapja un izvandīju visu to, lai atrastu kādu kleitu. Pēc ilgas meklēšanas es padevos un izlēmu, vilkt legingus ar garāku maiku. Pārģērbos un piegāju pie spoguļa. Uzliku skropstu tušu un mazliet tonālo krēmu, pa virsu uzliku pūderi, lai seja nespīdētu un uzsmaidīju savam atspulgam. Mati bija kārtībā, tāpēc ar tiem es neko nedarīju. Paņēmusi zeķes es izgāju ārā no savas istabas. Pie trepēm stāvēja manas kedas. Uzvilku zeķes un tad kedas. Zināju, ka Lea ar Metjū ir virtuvē. Gāju uz turieni.
-Ejam?-Es jautāju. Un visi paskatījās uz mani.
-Labi.-Lea pasmaidīja un mēs visi atvadoties izgājām ārā no manas mājas.
-Kur notiek tā ballīte?-Es paintresējs, jo kur gan varētu notikt ballīte trijos dienā.
-Tā ir maza pasēdēšana un tā notiek ārpus Stavnhopas.-Metjū man paskaidroja.
-Pag, kā mēs uz turieni tiksim?-Es jautāju.
-Metjū ir mašīna.-Lea man paskaidroja un es pasmaidīju. Pēc mirkļa es ieraudzīju melnu bmw.
