Salas saime
Prologs
-Atstājiet kuģi!-sauca kapteinis Mariss -tas grimst!- Kuģa ļaudis aši nolaida laivu bet kad tā bija jau nolaista,viens no viņiem izleca no laivas un paņēma abus kuģa kaķus kuri blakus izmisīgi ņaudēja.
Laiva bija pusceļā uz krastu,kad viens no airētājiem pamanīja kaut ko tumšu priekšā. Viņš centās brīdināt biedrus bet bija jau par vēlu. Laiva ietriecās klintī.
Bet neviens nebija pamanījis abus kaķus, kuri ar savua aso redzi pamanīja klinti un izleca mirkli pirms laiva nogrima.
1.nodaļa
Murra gulēja un skatījās uz mazajiem kamoliņiem kuri gulēja pie viņas vēdera. Bija pagājuši jau vairāki mēneši kopš kuģa bojāejas un kopā ar Karlosu viņi bija izveidojuši kārtīgu apmetni. Drīz viņi varēs apmācīt abus kaķēnus. Migā ienāca Karloss.-Kā viņus sauksim?-Šo te,brūno kaķenīti varētu nosaukt par Pumpuru,bet šo runčku sauksim par Asnu.-Murra nolēma.-Labi!-Karloss piekrita. -Tie ir labi vārdi!-
2.nodaļa
Pumpurs tupēja un sildījās siltajā saulītē pie kaķēnu migas. Pēkšņi viņa sajuta dīvainu smaržu. -Murra? Kas šī par smaržu?- viņa vaicāja.-Nezinu mīļā.-Māte atbildēja.-Bet katram gadījumam turi nagus gatavus un uzbrūc tikai tad kad to teikšu es vai Karloss-. Viņa brīdināja. Pēc maza brītiņa apmetnē ienāca kāda kaķene un pieaudzis runcis ar diviem kaķēniem. Izskatījās ka viens ir runcītis un otra-kaķenīte.-Kas jūs tādi esat?- Murra vaicāja.-Mani sauc Lokanā Niedre un tā ir mana pāriniece Zaļā zāle ar mūsu kaķēniem Vilku un Stirnu-. Atbildēja runcis.- Bet kas esat jūs?-Viņš vaicāja.- Es esmu Murra un tas ir mans dzīvesbiedrs Karloss. Kuģis uz kura mēs dzīvojām vētrā nogrima bet mēs paguvām aizpeldēt prom no tā un izveidot apmetni lai es varētu dzemdēt mūsu kaķēnus Asnu un Pumpuru-. Murra atbildēja. -Mūsu apmetni pārņēma sausums un mūsu medījums nobeidzās. Nākot šurp mēs pamanījām Karlosu kurš medīja un kad viņš bija beidza medīt,sekojām viņa pēdām līdz apmetnei.Vai mēs drīkstam pievienoties jūsu ģimenei? Lūdza Zaļā Zāle. -Mēs jūs varam pieņemt tikai jums būs jāuzticas man un jāiet patruļās ar vienu mātīti kamēr otra pieskatīs visus četrus kaķēnus un pie palikušās mātītes būs viens no runčiem kurš palīdzēs ja notiks kaut kas slikts. Vai jūs esat ar mieru?- Murra vaicāja. Zaļā Zāle un Lokanā Niedre saskatījās pirms atbildes.-Jā,mēs esam ar mieru.- Viņi atbildēja.- Tad es jūs četrus laipni lūdzu mūsu ģimenē!- Murra sacīja.
3.nodaļa
-Asn!-Iesaucās Stirna.- Ko mūsu vecāki tur dara?-Viņa vaicāja.-Nezinu. Kaut ko apspriež.- Viņš atteica.-Redz kur nāk Murra! Varēsim viņai pavaicāt!-Viņš iesaucās. -Mēs esam izlēmuši. Jums ir laiks sākt mācīties!- Murra paziņoja lepnumā starodama laimē.-Lieliski! Kas mūs mācīs?-Vaicāja Vilks.-Tevi apmācīšu es, Stirnu-Karloss,Asnu apmācīs Loknā Niedre,bet Pumpuru- Zaļā Zāle.- Murra atbildēja.- Apmācību sāksim jau rīt.
Nākamajā rītā četri kaķi nepacietīgi dīdījās pie apmetnes izejas.-Kur viņi ir? Es nevaru sagaidīt kad varēšu sākt!-Iesaucās Pumpurs.-Nomierinies!-Asns iebukņīja māsu.-Tu taču pati tik tiko pamodies! Atzīsti! Man ir taisnība vai ne?-Viņš uzvaoši iesaucās.-Jā jau jā,ir gan.-Novilka Pumpurs.-Es tikai nesaprotu kur viņi ir palikuši! Parasti viņi ceļas agrāk par mums!-Viņa niknojās.Par laimi tajā brīdī no cīnītāju migas iznāca Lokanā Niedre,Zaļā Zāle,Karloss un Murra un devās pie viņiem.-Labrīt!-Murra iesaucās. Ceru ka esat gatavi pirmajam treniņam! Šodien Vilks un Asns mācīsies cīnīties,bet Pumpurs un Stirna-medīt. Rīt mainīsimies!-Viņa noteica.- Jā,esam gan!-Vilks atteica.-Ja esat tad jau varam iet!-Karloss nepacietīgi noņaudēja u aizlēkšoja izejas virzienā. Pēc brītiņa pārējie sekoja viņam.
Zaļā Zāle aizveda Pumpuru uz lielu koku.-Kas tas par koku?-Pumpurs vaicāja.-Tas ir Lielais Dižskabārdis. Tā riekstus ir iecienījušas peles un strupastes tāpēc te ir laba vieta medībām pat ziemā.- Zaļā Zāle paskaidroja.- Skaties kā to daru es un pēc tam pamēģināsi Tu. Galvenais- tupi pavisam klusu.-Viņa vēl pabrīdināja pirms ielīda papardēs gandrīz pie paša stumbra. Pēkšņi Pumpurs kaut ko saoda. Paskatoties uz skolotāju viņa redzēja ka tā skatās uz stumbru pie zemes. Pavērusies uz to pusi viņa pamanīja uz ko Zaļā Zāle skatās. Tā bija pele! Pē brīža skolotāja strauji pašāvās uz priekšu un nokoda peli pirms tā bija paguvusi iepīkstēties.-Tagat mēģini Tu! Neuztraucies ja ar pirmo reizi nesanāk,pelēm ļoti garšo šie rieksti un tās izlīdīs no alām.-Viņa teica.-Labi!-Pumpurs atteica un pietupās papardēs.Pēc brīža viņa pamanīja pie saknēm kaut ko kustamies.Viņa aši izlaida
nagus un ar izstieptām ķepām lēca uz priekšu.-Malacis!-Teica Zaļā Zāle.-Kad izaugsi būsi laba medniece!-Viņa slavēja.-Paldies!- Pumpurs priecīgi ieņaudējās.-Pamēģini nomedīt vēl kaut ko!- Skolotāja ierosināja.-labi!-Pumpurs iesaucās.
-Klusāk,aizbiedēsi visas peles!-Zaļā Zāle viņu apsauca.-Atvaino-Pumpurs novilka un pietupās.
Vēlāk abas atgriezās apmetnē medījuma pilnām ķepām. Pumpuram bija ķērušās divas strupastes un trīs peles,bet Zaļajai Zālei-viena vāvere,pele un trusis.-Malacis Pumpur!Nāc,ieliksim medījumu kaudzē!-Viņa teica.
Vēlāk pie viņas pienāca Murra.-Kā viņai veicās?-Tā vaicāja.-Ļoti labi,ceru ka cīnoties viņa būs tikpat spējīga.-Zaļā Zāle atteica.-Kā gāja Vilkam?-Viņa jautāja.-Arī diezgan labi. Viņš ir ļoti enerģisks un stiprs.-Murra atbildēja.
4.nodaļa
Pumpurs izstaipījās un iznāca no mācekļu migas.
Vakar viņa bija trenējusies cīnīties. Kāds pienāca pie viņas.-Jā,Zaļā Zāle?-viņa uztraukti vaicāja.-Vai kaut kas ir noticis?
-Nekas nopietns nav,bet Tev būs medību un ožas pārbaudījums. Neuztraucies,tas nebūs nekas liels,un es būšu Tev blakus.
-Bet vai es tevi redzēšu?-
Pumpurs uztraucās.
-Jā. Viss būs kārtībā,tikai tici sev!-Viņa nomierināja Pumpuru.
Pumpurs izskrēja rietumu gravas vidū.
Viņa bija nomedījusi trusi strupasti un peli.
Pēkšņi viņa sajuta jaunu smaržu. -Zāle? Kas tā par smaržu?
-Pumpur,es Tev jau teicu lai pārbaudījuma laikā ar mani nerunā!
-Bet rietumu grava tā nesmaržo!
-Tev taisnība, tas ir jauna kaķa aromāts. Aizskrien un pasauc Asnu un Karlosu!-
Pumpurs aizskrēja. Pēc brītiņa no krūmiem iznāca kāds kaķis.
-Kas Tu esi?
-Mani sauc Zeme.
Pēkšņi no krūmiem izbrāzās Asns un Karloss.
-Kas viņa ir?-Tie vaicāja.
-Mani sauc Zeme un es…
-Pagaidi!-Viņu pārtrauca Karloss.-Vedīsim tevi uz apmetni.
Apmetnē Murra viņai vaicāja.
-Kas Tu esi?
-Mani sauc Zeme.-Nedaudz aizkaitināta viņa jau trešo reizi šajā dienā attrauca.
-Bet kāds ir Tavs stāsts?
-Es uzaugu tālu prom no šīs zemes. Kādā cilvēkmigā.
Kad es pieaugu mani paņēma kāds cilvēks. Šis cilvēks devās izbraucienā ar kuģi un tas nogrima. Tā es te nonācu. Bet kā te nokļuvāt jūs?
-Mums ir līdzīgi.Mūsu kuģis nogrima,un mēs šeit dzemdējām Pumpuru un Asnu. Savujārt Zāle un Niedre ar kaķēniem Vilku un Stirnu šeit ir jo vietā kur viņi dzīvoja sākās sausums un bads.Mums noderēs jebkura palīdzīga ķepa.Vai pievienosies mums?
-Jā,protams!
