Kāds vecs itāļu večuks dzīvoja viens Ņū Džersijā. Viņš gribēja sākt savu ikgadējo tomātu stādīšanu savā piemājas dārzā. Bet tomēr vecums nenāk viens, un večuks zemi nevarēja uzrakt, jo tā vēl bija cieta. Viņa vienīgais dēls Vincents, kurš vienmēr bija palīdzējis tēvam, tagad bija cietumā. Tāpēc viņš dēlam nosūtīja vēstuli:
"Dārgais Vincent, es jūtos diezgan bēdīgs, jo izskatās, ka nebūšu šogad spējīgs iestādīt savu tomātu dārziņu. Es vienkārši palieku pārāk vecs, lai uzraktu dārziņu. Es zinu, ja Tu būtu te, manas bēdas būtu galā. Es zinu, ka Tu ar prieku palīdzētu man uzrakt zemi, kā vecajos laikos. Mīlu, papa."
Uz ko dēls atbildēja:
''Mīļo tēt, neroc augšā zemi dārzā. Tur apakšā ir paslēpti līķi. mīlu Vinnijs.''
Nākamajā dienā 4os no rīta FBI aģenti atbrauca un uzraka visu dārzu un tomēr neatrada nevienu līķi. Viņi atvainojās večukam un aizbrauca. Tajā pašā dienā tēvs saņēja jaunu vēstuli no sava dēla:
''Mīļo papa, Tu tagad vari iestādīt savus tomātus. Tas ir labākais, ko es šajā brīdī tev varu paveikt. Mīlu Tevi, Vinnijs''
