Es ļoti atvainojos, ka liku jums tik ilgi gaidīt. 
Man diemžēl ir noslogots darbs un noguruma dēļ nesanāca uzrakstīt. Ceru uz sapratni! 
Ceturtais un piektais upuris – dvīnes Leonora un Gerda
Leonora un Gerda bija bārenes, taču kāda ģimene, kurā nevarēja būt bērnu, adoptēja abas mazās meitenes. Meiteņu vecāki viņas pameta, kad vēl bija pavisam mazas. Audžuģimene meitenes mīlēja, loloja un uzskatījas viņas par mazām princesēm. It kā viņas bija identiskās dvīnes, taču tikai pēc izskata. Leonora bija dzīvespriecīga, mīļa un maiga meitenīte, taču Gerdai bieži patika būt viena, klusumā lasīt grāmatas un būt neatvērtai priekš pasaules. Leonora vienmēr bija ar salokotiem matiņiem, viņai ļoti piestāvēja, jo meiteņu matu krāsa bija rūsas krāsā, taču mirdzoša. Leonorai patika kleitiņas un visādas citas meiteņu jaukuma lietiņas, meitene bieži izskatījās, kā maza aristokrāte. Gerdai patikai būt nepamanāmai, tādēļ matus viņa vienmēr sasēja zirgastē un ģērbās nodraskātās biksēs un jakās. Meitenes vēl izbaudīja laiku pirms skolas, jo beidzot viņas uzsāks savas skolas gaitas, kas ļoti iepriecināja viņas.
Ričards bija iemīlējis Leonoru, jo viņam patika tās izskats. Sakoptie,skaistie mati, mazās, rozīgās lūpiņas un mīlīgais smaidiņš, kas meiteni padarīja par īstu skaistulīti. Gerda viņam nepatika, taču viņš gribēja viņas ciešanas.
Dienā, kad meiteņu „vecākiem” bija jādodas darīšanās, viņas palika pieskatīt noalgota auklīte, kura labāk gulšņājā istabā pie ieslēgta TV, kamēr meitenes darīja ko gribēja.
-Kaut tādas auklītes būtu vairāk! – Ričards berzēja rokas un smīnēja
Mazās meitenes rotaļājās smilšu kastē, Leonora taisīja smilšu pilis, bet Gerda – tuneļus.
-Sveicinātās, princeses! – pēkšņi parādījās Ričards un sveicināja
-Labrīt, vai vēlies uztaisīt kādu pili? – Leonora rotaļīgi atjautāja
-Atceries mamma teica nerunāt ar svešiniekiem! – Gerda pikti aizrādīja
-Nu nemuļķojies! – Leonora atcirta
-Ieraudzīju jūs un vēlējos uzaicināt uz manu rotaļlaukumu, kuru šodien tikai pabeidzu gatavot. Es vēlos, lai jūs būtu pirmās, kas rotaļātos uz tā!
-Jā, jā, jā! Ejam Gerda! – Leo sajūsmināta klaigāja
-Nē, mamma teica! Nerunāt un neiet līdzi svešiniekiem, neesi taču vieglprātīga! – Gerda pukojas
-Nerājies, meitenīt! Es tikai gribēju, lai jūs būtu pirmās.. – Ričards tēloja apbēdinātu
-Nu labi, bet pēc desmit minūtēm, nāksim atpakaļ! – Geda piekāpās
-Protams, es jūs pavadīšu atpakaļ uz mājām. – Ričs nosolījās
Leonora pieķērās svešiniekam pie rokas un rotaļīgi lēkāja, taču Gerda vilkās nopakaļ. Nonākuši, visi trīs, līdz kādai koši rozā būdai, Ričards aicināja iekšā.
-Nāciet, iekšā ir daudz mīksto rotaļlietu, grāmatu un daudz kas cits!
Kad Ričs atvēra durvis, priekšā bija tumsa, taču viņš mudināja meitenes iet iekšā un pats devās sameklēt gaismas slēdzi. Durvis aizcirtās. Visapkārt tumsa. Gerda sāka histēriski kliegt, jo viņa bija gudra un saprata – nebūs labi. Pēc kāda brīža sekoja belziens pa Gerdas ausi un viņa nogāzās zemē. Iedegās gaisma. Leonora izbailēs bija zaudējusi valodu. Ričards viņu saķēra aiz rokas un paķēra pa rokai esošo lupatu ar kuru meitenei aizsiet muti.
-Es dievinu tevi, Lora! Tu esi debešķīga un tu smaržo pēc bērna.. Es dievinu tevi.. – Ričards elsoja meitenei sejā. Viņš nolika meiteni pie gandrīz izjukušā dīvāna, paņēma virvi un piesēja Loras rokas pie stangas dīvāna galā. Lora atgājusi no šoka sāka spirināties un īdēt.
-Klusē, skaistā! – slepkava iecirta meitenei pliķi, kas lika viņai vēl vairāk raustīties.
Ričards ilgi nekavējās, viņš atbrīvojās no biksēm un līda virsū mazajai meitenei. Viņš norāva meitenes kurpītes, aizmesdams kur pagadās, noplēsa skaisto kleitiņu un siekalojās pie Loras mazā augumiņa.
-Ak Dievs, cik tu esi apbrīnojama! Es baudīšu tevi.. – viņš nolaizot lūpas norāvā meitenes apakšbiksītes.
Slepkava skūpstīja meitenes mazo, jauko sejiņu, virzoties ar vien zemāk un zemāk, kas meitenei radījas pretīguma sajūtu un vēlmi šeit nebūt. Ričards laizījās ap meitenes ķermeni, kā izsalcis suns. Viņš gribēja viņu. Līdz spēcīgi iegāja viņā un darīja neaprakstāmas ciešanas, kas izraisīja asiņošanu no meitenes neattīstītā orgāna.
-Es zinu tev sāp, taču tu vari īdēt un čīkstēt cik gribi, tavas asaras man ir pie kājas, galvenais, lai man ir labi un, lai es dabūtu to ko gribu! – Ričards pieķerdamies pie meitenes kakla teica
Kad atlaida, meitene rīstījās caur asarām un ar aizmigloto skatienu meklēja māsu. Gerda ar asiņojošu galvu gulēja pie zemes. Slepkava nebija pārliecināts vai ir nobeidzis viņu, tādēļ viņš paņēma mazo, vieglo ķermenīti un iemeta benzīna mucā, kas atradās pie košās būdas. Iemetot meiteni mucā, viņš cieši aizklapēja to ciet ar bleķiem, lai netiek ārā, ja ir pie samaņas. Meitenei bija mokošā nāve, sarīties un nosmakt benzīnā. Viņa bija pie samaņas, viņa gribēja izlikties gudrāka un tēlot nedzīvu, ar domu, ka viņš viņu atstāstās viņas ķermeni uz grīdas.
Ričards atgriezies pie Loras, paņēma, no būdā esošā skapja, stāvošo šļirci, kas bija piepildīta ar morfīnu un iedūra to meitenes mazajā rociņā.
-Tā, tu neko nejutīsi, taču būs pretīgi apzināties to, ko es nodaru tev.. – Ričards apskaidroja to tik mierīgi it kā būtu vietējais ārsts
Slepkava paņēma īlēnu un knaibles, kas atradās uz gultas otrā gala. Viņš saķēra meitenes rociņu, pabāza īlenu zem tās nadziņiem un ar knaibļu palīdzību tos rāva nost vienu pēc otra. Līdz meitenei nebija vairs nagi ne uz rokām, ne kājām. Viņa to nejuta. Taču bija pretīgi.
-Tu nedrīksti izskatīsies pēc kroples, tāpēc tevi jānožmiedz.. – slepkava paķēra nazi un trieca meitenes vēderā četrpadsmit naža dūrienus. Izdzisa mazās, skaistās meitenes dzīvība. Viņš paņēma mazo bērna līķīti un iemeta vēl vienā mucā ar benzīnu. Slepkava piešķīla skalu ar uguni un iemeta to mucā. Tā uzliesmojas ar neprātīgi lielu liesmu.
Nākamajā dienā pie mazo meiteņu, nu jau bijušās, mājas bija vēstule ar tekstu:
„Ak, mazā,skaistā Leonora! Ak, mazā, gudrā Gerda! Cik mokoša un šausmīga nāve.. Par ko gan tas viņām? Leonora būtu bijusi skaista un jauka, pie tam laba mīļākā, man ar viņu bija satriecoši labi.. Gerda? Gerda varēja būt zinātniece vai sasodīti gudra persona. Paldies, ka izaudzinājāt, tik sasodīti fantastiskas meitenes!
Ar cieņu
Nežēlīgais”
Audžuvecāki saņemot šo vēstuli, nekavējoties vērsās policijas iecirknī, kādas bija sekas? Vai slepkavu atrada? Vai atklāja spīdzināšanas vietu? Tas, lai paliek intrigai!
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Nevainigas-asinis-6-16/653102">
Kad būs nākamā daļa?
