Nesalaužamā 42

Nezinu, vai šī daļa ir sanākusi īpāši laba.

Kols.

Spensera kabinetā ienāk skaista, ar gariem brūniem matiesm, sieviete. Viņas seja neko neizska ne bailes, ne skumjas, pilnīgi neko.
Spenesers sāk runāt mokrofonā un es attopos, ka uz viņu skatos.
-Labrīt visiem, tagad visi dodamies uz treniņzāli un sasēžaties tribīnēs, šodien notiks uzdevumu cīņas.- kad dzirdu uzdevumu cīņas, man galvā sāk skanēt tie divi vārdi. Aizdomīgi paskatos uz sievieti un ceru, ka cīņa nenotiks starp mani un viņu. Bet manas cerības izjauc viens Spensera teikums, tikai viens " Tā, kā jūs jau sapratāt, starp jums notiks uzdevumu cīņa."

- Nevar būt, es zinu kādas ir Spensera uzdevuma cīņas, nu labi es saprotu nažu mešana vai šaušana mērķi, bet ne jau tuvcīņa. - pie sevis domāju.

Ieejam zālē, pirmais nazis ielido mērķa centrā, zāli pārņem gaviles, ar otro un trešo nazi man neoet perfekti tie ielido mērķī, bet ne centrā.

Kieras pirmais nazis ieduras mērķa malā, bet nākamie divi ielido mērķa centrā. Kieras aizskrien pie skaistas, garas blondīnes- Olīvijas- un apskauj viņu.

- Nākamais uzdevums ir šaušana mērķi. Sāks Kia.

Kia atlaiž Olīviju un nāk uz manu pusi, kāmēr Spensers aiziet uz tribīnēm un nospiež sarkanu pogu. No griestiem iznāk ložu necaurlaidīgs stikls un atdala tribīnes un manis un Kias.

Kia uzvelk dzeltenas austiņas, paņem ieroci un šauj, visas trīs lodes ielido mērķā centrā. Zālēs visi, tāpat kā es stāvam ar atplestām mutēm, Kia man pasmaida un attiet no līnijas.

Šauju, divas lodes ielido centrā, bet viena uz mērķa malas.
- Velns- nolamājos.
- Paldies! Rīt uzdevuma cīņas turpināsies ar pēdējo uzdevumu- tuvcīņu- Spensera balss atskan un es paskatos uz Kiu.

Kia.

Es esmu laimīga, par saviem rezultātiem, kad eju ārā no zāles man pieskrien klāt Olīvija un apskauj mani un kopā mēs ejam uz mūsu istabu.

- Tev nevajag gatavoties?- Olīvija uztraukusies jautāja
- Priekš kam?- jautāju
- Kols ir vislabākais.
- Man ir pieredze.
- Kia...
- Nu neuztraucies mīļā, viss būs kārtībā.
- Nu labi. - Olīvija mani apskāba un galvu uzlika uz mana pleca.

- Viss, būs kārtībā- čukstu.
Es ļoti, ļoti ceru, ka viss būs kārtībā.