Lūdzu izsakiet savas domas.
1.daļa, 2.nodaļa. Es to pateicu, iesitu Brendonam pļauku, un mēs ar Džesiku aizgājām uz mājām. Nākamajā dienā es par to atgadījumu ar Brendonu jau biju aizmirsusi. Paldies Dievam, šodien ir sestdiena. Es paēdu brokastis un pēc 10 minūtēm man zvanīja Nikola:
N: Čau. Gribi arī ar Džesiku pastaigāt pa veikaliem? Nu, ja tev ir nauda.
A: Jā, protams. Satiekamies 14:00 pie „Rīga Plaza”?
N: Labi, gaidīšu.
D: Kas zvanīja? – Džesika jautāja.
A: Nikola. 14.00 viņa mūs gaidīs pie „Rīga Plaza”. – es atbildēju.
D: Mēs paspēsim? Tagad jau ir 12.00. Man vēl jānomazgājās.
A: Man arī. Es eju pirmā, ok?
D: Ok.
Pēc 10 minūtēm es sāku žāvēt matus, bet Džesika mazgājās. Beigās mēs gatavas bijām 13.50. Nekas, veikals ir 5 minūšu gājienā no mūsu mājas. Nikola mūs jau gaidīja.
N: Beidzot jūs atnācāt. Es jūs jau gaidu 30 minūtes. – Nikola teica.
A: Sarunāts bija 14.00.
N: Nu jā, viss, ejam.
Es sev nopirku skaistu, bēšu kleitiņu ar baltu jostiņu un pieskaņotas bēšas augstpapēžu kurpes. Džesika nopirka skaistu, krāsainu somu gaišus šortus, krekliņu un stilīgu naģeni. Nikola nopirka krāsainu, pieguļošu kleitiņu. Kurpes gan nenopirka. Kad mēs jau bijām mājās, man uzrakstīja Brendons. Viņš man uzrakstīja: „Čau. Tu vēl dusmojies?” Ā, un es viņu redzēju strīdamies ar Lieni, kad ar Džesiku gājām mājās. Es viņam atrakstīju: „Man bija prieks, ka jūs strīdējāties. Mēs varbūt varam satikties „Sarkanajā krabī?”
B:„Ok. Pēc 30 min.” – viņš atrakstīja.
Pēc 30 minūtēm es jau Brendonu gaidīju. Gaidīju stundu, gaidīju divas. Vēl pēc stundas es jau gāju uz mājām. Pa ceļam es ieraudzīju...
