local-stats-pixel fb-conv-api

Neparedzētās saistības. #291

136 0

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Neparedzetas-saistibas-28/693309


Šorīt pamodos izgulējusies. Ātri ieskrēju vannasistabā,iztīrīju zobus un ar aukstu ūdeni noskaloju seju. Man sagribējās kaut ko ēdamu, tāpēc noskrēju lejā uz virtuvi, kur vecmāmiņa jau kaut ko gatavoja.

- Labrīīt! Vai kas ēdams arī būs? - miegaini izstaipījos, paņēmu kafijas krūzi un ābolu un apsēdos pie virtuves galda. -

- Būs, būs, jau cepu pankūkas. - vecmāmiņa pasmaidīja. - Tev nu gan paveicies - kāds rīta agrumā pie durvīm tev atstājis pilnu klēpju rožu. Ai , kā manā jaunībā, kad tavs vectēvs no kaimiņu dārza noplūktos ziedus man nesa... - viņa aizsapņojās, un es pasmaidīju. Man tiešām bija paveicies ar tādu puisi kā Džeimss. Nākamnedēļ mums abiem jādodas uz skolu - viņam jāpabeidz mācības Īrijā, man jāsarauj nokavētais tepat, kaut gan mājās mācījos visu to pašu, ko mani klasesbiedri skolā, atliek vien uzrakstīt kontroldarbus.

Tomēr nedēļa starp mums likās kā milzīgs atšķirtības laiks. Bet savā ziņā varēju būt mierīga, jo mēs viens otram apsolījām, ka katru vakaru sazvanīsimies pa Skype un čatosim pa Whatsapp. Atvieglota nopūtos un čībās aizšļūkāju līdz garderobei, kur vecmāmiņa bija vāzē ielikusi manu lielo rožu pušķi.Tas tiešām bija milzīgs.

Aiz aizkustinājuma man acīs sariesās asaras. Pieliecos, lai milzīgo puķu pušķi pasmaržotu, kad no vienas no rozēm izkrita neliela lapiņa. Paņēmu to un pasmaidīju. Tajā bija rakstīts : " Es zinu , ka tev negribas, lai braucu prom. Tici man , arī es to nevēlos. Nezinu, vai vēl varēsim satikties, bet gribu , lai tu zini, ka man tevis ļoti ļoti pietrūks. Daudz buču tev, mazā! Džeimss. :) "

- Ak dievs, cik tas bija mīļi! - iesaucos un tūlīt uzskrēju augšā. Ātri uzvilku savu visskaistāko kleitu, kāda vien man bija, un ātri aizsūtīju sms Džeimsam , lai viņš iziet ārā. Nokliedzu vecmāmiņai, ka tūlīt būšu atpakaļ, un steidzos ārā. Man vajadzēja viņu satikt, kaut vēl šo pēdējo reizi, un tad nākamā reizē būs tikai pēc nedēļas vai pat vairāk! Nē, ko tādu nevarēja pieļaut.
Izskrējusi ārā, sajutu vēso,liego vējiņu. Redzēju jau tālumā Džeimsu. Vairs nevarēja kavēties. Paķēru omes divriteni,un kleitai vieglītēm plandot, braucu savam puisim pretī.
Nobremzēju netālu no puiša un ieskrēju viņa apskāvienos.
- Man negribas,lai tu brauc prom. - īgni noburkšķēju.
- Mazā,es tevi mīlu. Es apsolu,ka mums šī nedēļa paies ātri. - viņš noskūpstīja manu pieri,un es nopūtos.


TURPINĀJUMS SEKOS. :)

136 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

+

0 0 atbildēt