Ieliku trīs savus visneparastākos dzejolīšus. Šajos dzejoļos ir kas tāds, kas piesaista un liek nedaudz iedziļināties, varbūt pat pasmieties. Dzejoļi tika sarakstīti aptuveni gadu atpakaļ. Gaidu jūsu kritiku- no tās var mācīties!
Neparastie dzejolīši6
Meli par pasakām
Pa mākoņa zeltīto maliņu
Es dodos meklēt apburto saliņu.
Mēs nezinām vai atradīsim to vietu,
Kur novērot var pasaulē lielāko bišu spietu.
Tur sanāk labie un ļaunie,
Vājie un spraunie,
Vecīši un vecītes
Kam galvā zelta micītes.
Karaliene, Karalis- visvarenākie tie mums ir
Pat viņu pieci dēli visvarenākie debesīm.
Tie cīnās ar lielo elles pūķi,
Kura saimnieki bija nevieni citi kā pazemes rūķi.
Bet tas nav pats svarīgākais, galvenais
Ir zināms, ka viss šeit ir neuzvaramais.
Rūķi un pūķi, pieci dēli-
Visi kā viens ir pasaku tēli.
Tie dzīvo šajā burvju salā
Otrā pasaules malā.
Par viņiem lasa un smejās,
Ieskatās viņu dzīves izdomātajās sejās.
Kas to lai zina, vai kāds uzķērās?
Ja neziņā pakrata galvu un satraucās.
Zināšanu māte apgaismo jau tikai tad,
Kad lasot šo stāstu paklausās un pasmejās.
Reitais vien to zina- meli
Citi pierādīt grib, jo cēli.
Mēs jau zinām taisnību par pasakām,
Un sakām ardievas kaķītim, kas priecājies par atstātajām asakām!
(TROŅMANTINIECE)
Tad kāpēc?
Ja tu gribi būt bagāts un varens,
Tad kāpēc
Būsi pamests un vientuļš, nemīlēts?
Tad kāpēc
Tev nauda un vara ir svarīgāka par draugu?
Tad kāpēc
Tu nemaksā saviem strādniekiem algu?
Tad kāpēc
Eņģeļiem jādziet tev lauri?
Tad kāpēc
Dievam ir jāpūš debesu tauri?
Tad kāpēc
Gribi uzvarēt lielāko cīņu?
Tad kāpēc
Nemeklē zelta atslēdziņu?
Tad kāpēc
Domā, ka esi pasaules naba?
Tad kāpēc
Par tevi smejas pat daba/
Tad kāpēc
Tev liekās, ka par to pienākas balva?
Tad kāpēc
Tu cīnies kā izsalkusi lauva?
Tad kāpēc
Tu nejūti ar sirdi?
Tad arī tāpēc,
Tu nevienu nesadzirdi!
(TROŅMANTINIECE)
Dīvainais vīriņš
Kāds vīriņš gāja pa garu ceļu
Un karinājis tas bija veļu.
Nu gara gan sanāca viņam tā šņore
Kā kaimiņu mājas jumta kore.
Bet bija viena tāda dīvaina lieta
Šī vīriņa maize bija ļoti cieta.
Un mājiņa arī tam bijusi šaura
Vai jābrīnās bija, ka vainags viņam no paša laura?
Arī maziņš tam bijis ir maks,
Visi vien runā, ka vīriņš ir galīgi traks.
Bet ir lietas, kas bija pa godam
Tik dīvaini gan, ka tikai pa sodam.
Visi sacīja, tas bija kā vīrs,
Jo beidzot arī viņš bija tīrs.
Kur tad palika tas vīriņš no pasakas?
(TROŅMANTINIECE)