Čau visiem sveiciens svētdienā un tā klāt jauna spoku stāstu raksts.
2 nedēļas pēc mātes nāves, 24 gadus jaunā meita Elza cieta no depresijas un katru dienu un nakti raudāja. Līdz kādu dienu izlēma iedzert miega zāles, jo vajadzēja kaut cik pagulēt pirms centralizētā eksāmena. Tajā naktī viņai parādijās murgi par savu mirušo māti. Māte bija apģērbusies savā apbedijamā kleitā. Māte skatījās viņai tieši acīs. Viņas skatiens nemainijās. Līdz viņa iekliedzās. Viņas seja izmainijās. Seja kļuvusi tumša un ļauna. Viņas māte skreja viņai virsū. Tad viņa pamodās no rīta, sasvīdusi un nobijusies. Kad jau nomierinājās, Elza izdzirdēja kādu balsi teikdams, lai Elza nāk ēst brokastis . Un tā balss bija mātes. Elza lēnām kāpa pa koka kāpnem lejā un virzijās uz virtuves pusi, lai redzētu kurš sauca viņu. Saprotams, to ka tā bal piederēja viņas mammai, viņa ļoti gribēja ticēt ka tā ir viņa, lai pēdejo reizi redzētu māti. Bet kad ienāca virtuvē tur neviena nebija. Gaisma bija ieslēgta. Elza bija vīlusies un tad, sadzirdot soļus viņai aiz muguras, pagriezās. Tur stāveja viņa māte. Viņa bija apģērbusie tieši kā sapnī. Elza bija šokā un sauca savu mammu, bet māte nereaģēja, līdz viņa skreja virsū. Nākamajā dienā viņa attapās psihiatriskajā slimnīcā , redzot savu māti katru dienu, kā viņa arī vēlējusies.
