3.nodaļa
No Zeina skatapunkta
-Kad varētu notikt pirmā operācija?-Es nedaudz ciešāk saspiedu Sāras roku.
Es tagad baidos tik pat ļoti kā viņa.
-Pēc 3 nedēļām.29.jūnijā.Vai tas derēs?-ārsts jautāja.
-Jā-es nekavējoties atbildēju.
-Nu tad tiekamies pēc 3 nedēļām Sāra.Tas ir ļoti labi ka tomēr izdomāji ārstēties.-ārsts mums uzsmaidija.
Mēs abi piecēlāmies un devāmies uz mašīnu.
-Vai tev atkal palika slikti?-pajautāju Sārai kad izgājām laukā no slimnīcas.
Viņa izskatās tāda bāla.
-Nē.Kādēļ tu piekriti uz 29.jūniju?Vai tad tu man neapsolija ka būsi man līdzās?-Sārai pār vaigu notecēja asara un viņa iekāpa mašīnā.
-Jā.Es apsolīju būt ar tevi un es 29. būšu ar tevi.-iekāpis mašīnā es teicu.
-Bet 29.ir jūsu grupas koncerts!-Sāra iesaucās un nu jau raudāja pa īstam.
Bļāvien!Es pavisam aizmirsu par koncertu.
-Nomierinies.Es būšu pie tevis un uz koncertu nebraukšu.Es šodien to pateikšu puišiem.-Es braucu diezgan ātri lai ātrāk tiktu mājās.
-Ko tieši tu viņiem teiksi?!Tā arī pateiksi es sāku satikties ar Sāru kura ir SLIMA!!! Tādēļ es nebraukšu uz koncertu jo man viņas žēl!-Sāra dusmās caur asarām kliedza.
Kā viņa to nesaprot.Es viņu mīlu un neesmu ar viņu kopā tikai žēlastības dēļ.Uz viņas kliegto es vienkārši neatbildēju.
-Kādēļ mēs apstājāmies te?-Sāra vel joprojām dusmīgi jautāja.-Man likās ka tu vedīsi mani mājās.
-Es atvedu.Mēs nedaudz pasēdēsim pie manis un tad brauksim uz tavu dzīvokli.Labi mazā?-Es paliecos uz priekšu lai noskūpstītu Sāru.
-Piedod...-atskanēja Sāras vārdi un mēs sākām skūpstīties.
Es šīs lūpas gribu vienmēr sajust uz savējām.Vienmēr.Sāra pēkšņi atrāvās.
-Ejam augšā.-Sāra izkāpa no mašīnas un devās iekšā kāpņu telpā.
Es viņai sekoju.Mēs ātri uzkāpām augšā uz manu dzīvokli un jau pie durvīm sākām skūpstīties.Tā skūpstoties mēs iegājām dzīvoklī.Es ar kāju aizsitu durvis.Mēs turpinājām skūpstīties un devāmies uz dīvāna pusi.Es maigi novilku Sāras krekliņu un mēs iekritām dīvānā.
-Khm.-atskanēja Harija bals,es uzreiz atrāvos.
-Kas pie velna?-Es iesaucos.-Ko ellē jūs šeit darāt?
-Atnācām tevi apciemot jo kā tu vakar vakarā nozudi tā neesi devis nekādu ziņu par sevi.-Iesmējās Luiss.
-Es laikam iešu mājās.-Sāra sakārtojusies piecēlās un devās uz durvju pusi.
-Nē!Pagaidi.-Es pieskrēju pie Sāras.
-Nevēlos jūs traucēt un vispār jūtos nedaudz nogurusi.-Sāra skatijās uz savām kājām.
-Es tevi aizvedīšu.Un vispār puiši,nākošreiz piezvanat pirms nākat.Un jā es oficiāli paziņoja ka satiekos ar Sāru.-Es nedaudz dusmīgi noteicu un noskūpstīju Sāru.
-Atvaino...-Sāra aizskrēja uz vannasistabu.
Viņai atkal pa degunu sāka tecēt asinis.
-S. Tev vis labi?-pieklauvēju pie vannasistabas durvīm.
-Zein,man ir slikti.-Sāra ievaidējās.
-Kas viņai kaiš?-jautāja Nialls.
-Viņa ir slima.Piedodiet,bet būs labāk ja jūs iesiet prom.Sārai vajadzētu atpūsties.-Sāra mani sitīs,es jau esmu nedaudz izpļāpājies.
-Sāra?-Nialls pieskrēja pie vannasistabas durvīm.-Ielaid mani.Lūdzu.
-Niall...-mani pārtrauca Sāra kas pavēra durvis šķirbā.
Nialls iegāja vannasistabā es arī spēru soli uz priekšu,bet Nialls mani apturēja.
-Pagaidi ārpusē Zein.Labi?Uzticies man lūdzu.-Nialls aiztaisija durvis.
Es apstulbis aizgāju apsēsties dīvānā,pārējie jau devās prom.
No Sāras skata punkta.
Nialls aiztaisija durvis un nosēdās man blakus zemē.
-Zeins visu zin?-Nialls aplika roku ap maniem pleciem.
-Jā,es dabuju viņam visu izstāstīt šorīt no rīta jo man palika slikti.-Es atspiedos pret Nialla plecu.
-Un ko tu no rīta dariji pie Zeina?-Nialls pajautāja
-Mēs vakardien iedzērām,atzināmies mīlestībā,pārgulejām.Un Zeins visu vakaru atklausijās ka es teicu 'mēs nedrīkstam'.No rīta skūpstoties man pa degunu sāka tecēt asinis un pēc tam man palika slikti.Tādēļ es dabuju viņam visu izstāstīt.-Es pielīdu vel tuvāk Niallam.
Tieši tagad man ir nospļauties par Dārtu.Es tikai gribu lai man paliek labāk.Lai tas vis pāriet.
-Nu ko apsveicu.-Nialls noskūpstija manu vaigu.
-Niall,kopš šā rīta es esmu aizņemta meitene.-Es pasmaidīju.
-Kur jūs šorīt bijāt aizbraukuši?-Nialls mani nelaida vaļā.
Tiesa tas ir mīļi,bet es negibētu lai Zeins pārprot.Jo tieši viņa dēļ es sāku ārstēties.
-Mēs bijām slimnīcā.-mani un Nialla pirksti jautri spēlējās un vijās kopā.
-Slimnīcu?Tev bija tik slikti?-Nialls satraukti jautāja.
-Nē.Zeins pierunāja mani sākt ārstēšanu.Pēc 3 nedēļām 29.jūnijā ir operācija.Piedod.-Es ieskatijos Niallam acīs.
-Nekas.Tu esi svarīgāka par to vienu koncertu.Es apsolu es būšu ar tevi vienalga ko par to teiks Dārta.-Nialls pasmaidīja.
-Zeins jau būs ar mani.Tu nedrīksti kavēt koncertu.-Mēs ar Niallu sēdējām tā kā agrāk pirms 3 gadiem.
-Es parunāšu ar puišiem lai viņi koncertu pārceļ kādu dienu ātrāk.Es apsolu,es būšu tev līdzās.-Nialls mani diezgan cieši apskāva.
-Tu pamanīji ka mēs sēžam tā pat kā pirms 3 gadiem mana tēva dzīvoklī?-Mēs kopā iesmējāmies.
-Bet tiešām.Izklausās ka tev ir nedaudz labāk.Varbūt ejam ārā atpakaļ pie Zeina savādāk viņš nez ko padomās.-Nialls piecēlās reizē ar mani.
-Atzīsties tev vienkārši gribas ēst.-Es atvēru vannasistabas durvis un devos uz dīvānu pie Zeina.
-Nu tad beidzot.Vis labi mazā?-Zeins mani apskāva.
-Jā.Tu izskaties tāds miegains.-Vispār es gribu gulēt.
-Labi balodīši es nu eju.-Nialls ar maizīti rokā aizgāja.
-Varbūt ejam uz kādu stundiņu pagulēt?Man personīgi acis krīt ciet.-Zeins nedaudz iesmējās.
-Labi,man arī nāk miegs.-mēs piecēlāmies un devāmies uz guļamistabu.
Mēs abi drīz vien aizmigām.
