Narcomania. |2|3

"Tev ieliet vēl?" - jautāja Lorija, kas vaicājoši raudzījās manī, cenzdamās noteikt, cik daudz alkahola panes mans organisms. Bija grūti noteikt viņas acu krāsu, jo klubā nemitīgi laistījās krāsainas gaismas, kas radīja vēl lielāku reiboni.
"Lai iet! " - bezrūpīgi pamāju,jo prāts bija kļuvis viegls un jutos labi. Daļa manis apzinājās, ka rīt cīnīšos ar draņķīgām paģirām, taču vairs nebija ko zaudēt. Vai tomēr bija? Vienalga.

Pārskatīju klubu, taču Džordžīnu nekur neatradu. Sāku par viņu uztraukties, jo manī Čaks neradīja uzticību. Tāpat, kā visi pārējie viņas vienas nakts sakari. Bija pagājušas vismaz divas stundas, tāpēc veselā saprāta daļa lika meiteni meklēt. No ādas jakas kabatas izvilku pāris banknotes, ko nometu uz bāra un devos meklēt draudzeni. Gaismas zibšņi lika man reibt vēl vairāk, tāpēc turējos pie sienas, lai nezaudētu līdzsvaru. Atkal.

Uz deju plaša, cieši saspiedušies, ritmiski kustējās cilvēku ķermeņi, kas neļāva man pārskatīt apkārtni. Viņi bija savijušies tik tuvu, ka aizklāja apkārtni skatienam. Likās, ka pamats zem kājām sācis līgoties, tāpēc centos fokusēt skatienu uz izeju. Tas sagādāja pamatīgas grūtības, jo gandrīz sāku padoties. Varbūt nemaz nebūtu tik slikta doma apsēsties un pagaidīt..

Šķita, ka redzu pazibam Džordžīnas aveņu krāsas šķipsnas pie izejas, tāpēc mēģināju līdz tai nokļūt. Atgādināju sev, ka man jākoncentrējas uz draudzenes meklēšanu.
Visa apkārtne pamazām saplūda un kaklā kāpa nelabums, kas draudēja izlauzties no manis. Es pavisam noteikti negribēju kustēties, taču tas bija jādara.

Atglaudu matus aiz ausīm un koncentrējos uz izeju. Par visu vairāk vēlējos iekrist mīkstā gultā un aizmigt, taču to nevarēju. Bija jāparūpējas arī par draudzeni, jo nevēlējos viņu atstāt vienu. Pie durvīm stāvēja vairāki vīrieši, kurus ietina biezs dūmu mākonis, kas neoda pēc cigaretēm. Kaut kas saldāks par cigarešu dūmiem.. Zālīte.

Dzirdēju spalgus smieklus un ķiķināšanu, ko atpazītu jebkur. Jutu pamatīgu atvieglojumu, jo draudzene bija gandrīz atrasta. Atgaiņāju dūmus un redzēju, ka Čaka skavās ir ieritinājusies Džordžīna, kura pīpēja zālīti un aizrautīgi smējās par visu, ko teica vīrieši.

Es biju pamēģinājusi zāli pāris reizes, bet nevēlējos, lai to dara arī viņa. Izskatījās, ka Čakam ir pilnīgi vienalga, jo meitene bija tikai ierasta vakara izklaide viņam un draugiem, taču nelikās, ka pati meitene to saprot. Varbūt tā pat bija labāk, taču nevēlējos iedziļināties. Vēlāk.

Manī mutuļoja dusmas, kas pazudināja reibumu. Ātriem soļiem tuvojos skaļajam baram, kas nemitīgi smējās. Neviens mani nemanīja līdz brīdim, kad saķēru Džordžīnu.

"Ko, pie velna, tu dari?"- kliedza kāds no vīriešiem, kura melnās zīlītes gandrīz aizēnoja acu krāsu. Vēlējos viņam iezvelt, taču izskatījās, ka viņš ir spēcīgāks pretinieks par mani. Pat narkotiku ietekmē.

"Pagaidi, ir taču jautri, vai ne? " - joprojām dzirdēju spalgos smieklus, kas sajaucās ar skaļo mūziku.
"Nē, mes aizejam."- izņēmu no draudzenes mutes kūpošo zālīti, un nometu to uz netīrās grīdas, kas bija nolieta ar alkaholu.

" Viņa nekur neies." - ceļā stājās Čaks, turklāt izskatījās, ka vajadzības gadījumā viņš mani labprāt aizvāktu. Jutu vēl lielāku riebumu, taču man nebija bail. Vēlējos tikai savākt meiteni un doties prom. Vai tiešām bija prasīts par daudz? Jutu aizkaitinājumu,taču saņēmu sevi rokās.

Īstajā brīdī iejaucās Džordžīna, kas visus nomierināja ar savu nepārtraukto runāšanu. Nebija saprotams, ko viņa runāja, taču tas iedarbojās. Visi vārdi saplūda vienkopus, veidojot nesakarīgas skaņas, taču vairs par to nedomāju.

Manī mitējās dusmas un pamazām nomierinājos. Džordžīna, streipuļodama ārā no kluba, ieķērās manā elkonī. Sejā iecirtās spirgts gaiss, kas lika justies labāk. Ieelpoju to un izvilku no kabatas telefonu. Draudzene tikmēr centās sakārtot savu minikleitu, taču tā joprojām atsedza pārāk daudz. Atmetusi ar roku kleitai, meitene izvilka cigareti un lēni no mutes izpūta dūmus.

Mirguļojošajā ekrānā meklēju taksometra numuru ,lai nokļūtu mājās. Nelabums bija atgriezies, taču nebija tik slikti, cik iepriekš. Šij naktij piedzīvojumu pietika.