Ietīties tumsā un palikt aiz tās,
Lai zvaigznes ar mums tad spēlējas.
Es izbraukšu nakti, ar mieru to tveršu,
No rīta tad rasu, kā dzērienu dzeršu.
Tumsā var spēlēties vējš ar zāli,
Ūdens var mētāt kūleņus.
Ziemeļi aiziet līdz rietumiem,
Un neviens no Jums taču nepārmetīs tiem?
Izejam tumsā spēlēties?
Pārējie gulēs nakti.
Tumsā sajauksim lielceļus, sagrozīsim zīmes.
Un pārējie kad modīsies dusmosies un bārsies,
Mēs pie saullēkta burvības pateiksim - eh, tas pāries!
Un varbūt Tev šķitīs ka sapīti ceļi, samainītas zīmes,
Bardaks uz ielām un visi skrien, krīt kā ozola zīles.
Nē, nē, nē, apstājies, nekas nav sagrozīts,
Tu nebiji laikā apstājies un naktī ieskatījies.
Un tagad pirms kopā mēs tumsā brauksim, paskaties uz augšu,
Zvaigznes spēlēs cirku, es atkal nakti jaukšu.
Un kaut Tu mazliet redzētu, ka nakts nav tikai miegam,
Tu noguli to un neizbaudi - un tā mēs visi skrienam.
Es ietīšu tumsas palagā, varbūt arī Tevi,
Ja saproti, ka krustosies mums arī naktī ceļi.
Es ar Tevi, Tu ar mani, izbaudam nu nakti.
Paņem nakti zem spilvena,
Lai tā Tevi silda.
Paņem mani blakus,
Nakts būs zvaigžņu pilna.
