Līdzība par naglu un secinājumi.
Kāds vīrs pārdeva savu namu, bet tikai ar vienu noteikumu, ka tā sarūsējusī nagla,kas sienā iedzīta, būs vienīgais viņa īpašums,kas viņam piederēs šajā namā. To nevar aiztikt, izraut, pārvietot vai kā citādi ar to manipulēt. Uz ko jaunie nama īpašnieki neiebilda, jo nagla tiem netraucēja. - Nu, kas tad tur liels, nagla sienā. - sprieda viņi.
Pagāja laiks un bijušais nama īpašnieks ieradās namā, atstiepjot sev līdzi beigtu ēzeli. To pakarināja uz savas naglas, pie sienas, un aizgāja. Drīz vien arī jaunie nama iemītnieki bija spiesti steigšus pamest šo namu, neprasot atlīdzību, smakas dēļ.
nams ir mūsu dzīve. Nagla ir grēks, vai kāda nepareiza lieta,ko darot, mēs samierinamies,domājot,ka nekas jau ļauns nenotiks. "Tā tac'u ir tikai viena nagliņa sienā, bet viss nams tac'u pieder mums, ir mūsu rīcībā..."
...un cik "naglu" mēs jau esam ļāvuši atstāt mūsu dzīves sienā?...
secinājumus katrs izdara pats priekš sevis.
cuk daudz ir jāizdzer, lai ko tādu izdomātu?