Tākā jau bērnībā aizrāvos ar sacerējumu un pasaku rakstīšanu, tad tad tagad izdomāju rakstīt jau ko nopietnāku un ko tādu, kas liktu kaut mazliet aizdomāties par realitāti, kā arī , iespējam, par kāda cilvēka izjūtām! Pagaidam publicēšu tikai vienu no šisnedēļas tapušajiem, orģinālajiem, manis pašas šedevriem, ja būs pozitīvi vērtējumi, tad publicēšu arī ko nedaudz aizkustinošāku [kaut ko par mīlestības lietām]. Ļoti atvainojos par leksiku!
Ceru, ka patiks!
Te būs pārejie :]
http://www.spoki.lv/literatura/MysteryGirl-3/401797
http://www.spoki.lv/literatura/MysteryGirl-4/401950
http://www.spoki.lv/literatura/MysteryGirl-5/401958
-
Es sēdēju un ar Tevi es dzēru,
Jo nesaskatu es alkoholam mēru.
Es varu dzert, bet Tu man sāpīgi spert,
Tas nebūs nekas, jo es vairs neesmu mazs.
Mēs varam paņemt ko grādīgu baigi,
Lai būtu mus abiem dikti sārti vaigi.
Es pieskaros pudelei maigi
Un saprotu, ka no šīs pudeles būs tikai naidi.
Baigi.. Un tas viss būs sāpīgi baigi,
Jo apkārtējie vairs nespēs pagriezt atpakaļ laiku,
Lai Tu pārdomātu vai dzert to maitu.
Tas sūds, kas pudelē iekšā
Spēj mūs tikai nogāzt no kātiem,
Kad mēģinam tikt savā mājā iekšā.
Viņš tikai mūsu dzīvi bendē,
Nevis slāpes remdē!
Tu izdzer pusīti no nullpieci,
Un galva Tev reibst,
Jo priekšā stāvošie Tev jau veseli pieci.
Un tas nebūt nav labi, to saprot visi
Un galvenais - mēs abi.
Būdams tādā stadījā Tu nesaproti,
Kas ar Tevi gadījās.
Tu gāji no bāra mājās,
Jo saprati, ka tur nav Tava zupa,
Kas mājās vārās.
Pa ceļam Tu satiki viņu,
Tev rītā būs kauns,
Jo tu gribēji kaut kādu cīņu.
Tu turpini iet,
Jo nejēdz skriet,
Tevi nēsā pa lab’, pa kreis,
Jo tev tač’ ir pieliets feiss.
Tas ir neiedomajami pretīgi redzēt ko tādu,
Un zināt, ka pazīsti līdzīgu kādu.
Tu nokrīt’ un jūti, ka sāk līt.
Tev nav jājūtas laimīgam,
Bet alkoholam – vainīgam!
/V.Agejeva/
