My new Life 80

Kad man beidzas stundas es izlemju aiziet un biblotēku.
Es ieeju biblotēkā.

"Labdien! Vai varu, kā palīdzēt." Biblotekāre mani uzrunā.

"Labdien! Vai, jūs varētu pateikt kur atrodas fantāzijas žanra grāmatas?" Es pieeju pie viņas galda.

"Tev ir jāiet uz priekšu, labajā pusē ceturtais plaukts no aizmugures." Viņa parāda virzienu kur man jāiet

Es aizeju līdz grāmatu plauktiem un sāku meklēt kādu interesantu grāmatu.
Es sameklēju Kasandras Klēras "City of Fallen Angels". Es paņemu vienu no pufiem un apsēžos un tā, lai kādu laiciņu palasītu.
Nezinu cik ilgu laiku esmu lasijusi, kad kāds pārtrauc manu mieru, jo uzkrītoši skatās uz mani. Es paceļu skatienu, lai paskatītos uz viņu. Tas ir Maikls.

"Sveika!" Viņš uzrunā mani "Tu esi Beatrise vai ne?" Viņš joprojām skatās man acīs.

"Jā. Cik ilgi tu jau te stāvi?" Jautāju.

"Es šeit stāvu jau kopš tā brīža, kad tu pie sevīm klusi sāki smieties." Viņš smaidīdams saka.

"Skaidrs." Es neciešu to, tad kad es lasu bieži vien es smejos, kad notiek kas smieklīgs vai arī raudu skumjās nodaļās.

"Vai tu varētu ieteikt kādu grāmatu kuru izlasīt." Viņš paņem vel vienu pufu un apsēžas man tieši pretī.

"Hmm." Es aši pieceļos, lai sameklētu grāmatu "Erebos"
Es paņemu grāmatu un eju  atpakaļ pie Maikla. "Tev derētu izlasīt šo grāmatu." Es pasniedzu to viņam.
Maikls paņem to un uzreiz izlasa anotāciju grāmatas otrajā pusē.

"Izklausās diezgan interesanti." Maiks pasmaida.

"Man ir jāiet." Es paskatos pulkstenī un saku. Es jau grasos celties, bet Maikls mani aptur.

"Pagaidi, mēs varam iet kopā." Viņš saka.

"Labi." Es saku. Mēs abi noliekam pufus un dodamies pie biblotekāres, lai Maikls varētu paņemt grāmatu.

Mēs kopā izejam no biblotēkas.
Kad pāris minūtes mēs ejam klusēdami. Maikls pārtrauc klusumu.

"Kāpēc tu izlēmi pārvākties uz Livingstonu?" Viņš jautā.

"Kad mani vecāki izšķīrās, man ar mammu un manu zirgu vajadzēja pārvākties." Es stāstu.

"Tev ir zirgs?" Viņš izskatās diezgan izbrīnīts.

"Jā. Es viņu turu stallī, kurš atrodas apmēram desmit minūšu brauciena attālumā."

"Pastāsti par savu zirgu vairāk?" Maikls saka.

Nezinu kāpēc viņš grib, lai es stāstu kaut ko par savu zirgu, bet es neiebilstu un pastāstu viņam par Emīru.
Mēs visu laiku runājamies.

"Esam klāt." Es saku. Kad esam nonākuši pie manas mājas.

"Es nezināju ka tu dzīvo šeit,  mana māja atrodas tieši aiz tavas kaimiņu mājas." Viņš parāda uz manu kaimiņu mājas.

"Jauki!" Es saku, lai gan man nemaz negribas, ka kāds no maniem klases biedriem dzīvo man kaimiņos." Es nu iešu. Līdz rītdienai." Es pasmaidu.

"Līdz rītdienai!" Maikls ejot prom man pamāj.

Es ieeju mājā. Mamma būs mājās tikai pēc divām stundām. Man ļoti gribas ēst tāpēc es izdomāju uztaisīt vakariņas.
Man patīk taisīt ēst un tas aizkliedē manas domas no Leo.
Pēc kāda laika esmu pabeigusi vārīt dārzeņu zupu. Es to ieleju bļodiņā un paēdu. Kad esmu paēdusi es eju uz savu istabu, lai izpildītu mājas darbus un parunātu ar Kristīnu pa Skype.
Pavisam drīz es pabeidzu savu fizikas mājas darbu.
Es ieslēdzu savu datoru un ieeju Skype, lai beidzot parunātu ar Kristīnu.

Viņa uzreiz atbild manam zvanam.

"Čau." Es saku.

"Čau Tris. Tagad stāsti kā tev iet." Viņa izskatās pārlaimīga un uz datora ekrāna diezgan dīvaini.

"Nu man iet labi Emīram arī. Skolā visi ir diezgan draudzīgi, izņemot kaut kādu cacu ar kuru jau vakar sakasijos." Stāstu.

"Par ko?" Viņa prasa.

"Jo viens puisis ar mani vakar sāka runāties, tad viņa atnāca un teica, lai es ar viņu nekad vairs nerunājot savādāk viņa sabojās manu dzīvi." To sakot es sāku smieties.

"Ir nu gan viņa jocīga." Kristīna saka. "Ja kas tavs Džeiks ir īstākais cūka, jo jau šodien atnāca uz skolu ar citu meitenu. Neizskatās, ka tu viņam ļoti pietrūktu"

"Man vienalga par viņu, mēs tāpat vairs nēesam kopā." Es vienaldzīgi saku.

"Bet jūs taču bijāt kopā." Viņa atgāžas pret krēsla atzveltni. "Tev gadījumā jau nav uzradies kāds cits, vai tas ir tas puisis ar kuru tu vakar runāji." Viņa sāk smīnēt.

"Nu nē, bet ir viens puisis." Es pasaku

"Stāsti! Tas ir viņš vai ne? Es nelikšos mierā kamēr tu man kaut ko nepastāstīsi par viņu."
Kristīna pieliecas tuvāk datora ekrānam.

Es viņai pastāstu par Leo, es stāstu, ka viņš iet manā klasē un viņam pieder arī zirgs tajā pašā stallī kur tagad atrodas Emīrs. Mēs runājam arī par Maiklu, bet es uzreiz pasaku, ka mēs esam tikai draugi.

Vēlāk, kad mēs esam beigušas runāties. Es aizeju līdz virtuvei, lai uzsildītu mammai zupu.
Es sagaidu mammu un tad eju lasīt grāmatu.