-Kas tu esi nojūgusies? Tev nepietika ar to pusgadu kolonijā? - Riks nebija uztraukts, tikai dusmīgs, jo viņa mierīgo un, varētu teikt perfekto dzīvi grasījās izjaukt pašas māsa, uz tādu nodevību viņš nebūtu gatavs, bet ja vajadzēs viņš aizmirsīs par savu veco ģimeni, lai uzturētu un pasargātu jauno.
Viņš jau tā nebija Grega tēvs un kaut viens strīds ar Čelsiju - un viņš varētu atvadīties no viņiem. Un Riks to nepieļaus.
-Un tu domā, ka šitāda es kļuvu, dzīvojot pie vecākiem? Pie vecākiem, kuriem pēc tavas aizbraukšanas bija nospļauties par mani? Es atradu to veco ūķi - kaut kāds Rendijs tur bija uztaisījis striptīza klubu un, lai es tur varētu dzīvot vai vismaz nakšņot, tu jau saproti ko man vajadzēja darīt. Un par bizēm un paimeitiņas tēlu varēju aizmirst. Vismaz bija maza piepelnīšanās.
-Sīci, un tev neienāca prātā man kaut ko pateikt? Man bija pietiekami liels dzīvoklis, lai mēs abi tur varētu dzīvot?
-Eu, eu, eu....tagad neborzī man virsū visu šito, ja?! Varbūt tagad pat ir labāk? Un tas piķis - 50% no Rendija striptīza kluba cenas un ienākumiem. Viņš aizklapēja to ūķi ciet un pārdeva kaut kādai baigajai firmai..
Un tu jau padomāji, ka es atkal zogu? Tagad taču esmu laba meitene. - Luīze piemiedza ar aci un pacēla vienu no naudas paciņām.
-Šitais tev, esmu pietiekami vārījusi sūdus, esmu tev parādā. Rīt notīšos. Jāapciemo Rendija, tas vecais maitas gabals.
-Nevajag, bet tu izdomāsi, ko ar to iesākt. Es tev uzticos.
-Tu esi pārāks labs brālis, netaisos čakarēt tev dzīvi ar savām problēmām... - Riks viņu stipri samīļoja un abi atcerējās bērnību, bet šoreiz pirmo, nevis otro variantu.
Tanī pašā vakarā atbrauca arī Čelsija ar Gregu. Bija izdomājuši palikt pie vecākiem nākamajā nedēļas nogalē pa nakti, lai būtu visi kopā. Visi taisījās iet gulēt, gaismas jau bija nodzēstas, kad Čelsijai pazvanīja...
