Vīrietis ienāca šajā istabā. Apstājās tieši pretī trepēm. Arī skatiens bija vērsts viņai. Sirds sāka dauzīties, šķita, ka vīrietis visus sirds pukstus dzird. Piepeši viņš kaut kur pazuda. Ledus auksta roka piesita pie Esteres pleca, meitene aiztaisīja ar plaukstu muti, lai nesāktu kliegt. Lēnām pagriezās un ieraudzīja meiteni baltā kleitā. Pagriezusies atpakaļ viņa ieraudzīja mājas īpašnieku skatoties fotogrāfijas. Bet laika lai vairāk pētītu ko viņš tur skatās nav, kā, nekā viņai uz pleca vēl ar vien gulēja kaut kā roka. Estere apgriezās, bet tur nekā nebija. Tikai uz pleca bija palicis rokas nospiedums.
Vēlreiz baltā meitene parādījās, un teica : „Bēdz, tu negribi zināt, kas te noticis. BĒDZ!!!” Estere nobijās, un metās skriešus uz durvīm. Aizslēgtas?! Nēē!! Kā tagad tikt ārā? Dzirdami soļi, kāds nāk. Meitenes sirds drīz eksplodēs. „Nejēdzīgās brīvdienas, kas zina vai es vispār tikšu laukā?”-Estere vaimanāja. Mazas durtiņas. Bingo! Meitene ieskrēja mazajā istabā, līdz ar viņu iešmauca melnais kaķis.
