Iegājis veikalā paņēma ierasto „Coca-Cola” un tieši sanāca iet gar alkohola stendu, kur stāvēja viskiji. Atcerējās uzreiz par savu viskija pudeli, kas stāvēja noglabāta viņam dzīvoklī jau ilgu laiku atpakaļ, viņa mīļākais viskijs „Jack Daniels”. Paņēma čipšus vairākas pakas un devās mājās. Pa ceļam uz mājām ieraudzīja to meiteni, skrēja tai pakaļ un viņa muka ļoti ātri prom no viņa. Kad Mists bija panācis viņu un noķēra, meitene pagriezās un tā nebīja īstā, kuru viņš meklēja. Mists atvainojās viņai un devās mājās pie sava viskija. Viss jau bija pazaudēts, ka pat dienai īsti vairs nebija jēgas.
Viņš jau bija ticis līdz mājām un viņam aizdomīgi sāka sāpēt galva, tā bija kārtējā migrēna, kas viņam laiku pa laikam uznāk. Paņēma viskija glāzi iemeta pāris ledus gabalus un uzjauca sev stipru viskija dzērienu uztina džointu, un izgāja uz balkona paelpot svaigu gaisu, kaut vai tikko bija atnācis no veikala un svaiga gaisa pietika, bet tās galvassāpes nelika viņam vispār mieru. Galva sāka arvien stiprāk un stiprāk sāpēt, ka vajadzēja sakost zobus no tā, cik ļoti sāp. Vairāk nevarēja paciest sāpes un viņš sāka bļaut un pazuda no balkona.
Viņš attapās un viņa galvas sāpes bija pazudušas, Mists nesaprata, kas ar viņu ir noticis. Piecēlās kājās un apkārt visu, kas viņam bija redzēja pirmo reizi. Viņš bija nonācis, kādā mazā šķērsieliņā un kādā pagraba logā spīdēja gaisma, viņš pieskrēja pie tā loga un īsti nevarēja saprast, kas tur notiek, bet redzēja, ka kāds spēlē pokeri pie galda. Cilvēki iekšā viņu pamanīja, ka viņš skatās un uzreiz dzinās viņam pakaļ. Mists to sapratis, muka cik ātri spēja, lai aizbēgtu no šiem pieciem vīriešiem. Bet viņu tā pat noķēra un aizveda atpakaļ uz to pašu pagrabu. Piesēja pie krēsla un sāka viņām uzdod visādus jautājumus: „Kas tu esi? Kā tu zini par mums? Ko tu šeit dari? Kāpēc tu šķielēji pa to logu uz mums?” Mists bija ļoti lielā neizpratnē un atbildēja viņiem: „Man nav ne jausmas kur es vispār esmu, jūs bijāt vienīgā cerība, kur es varētu uzzināt kādā valstī vai pilsētā es vispār esmu!” Vairāk nopētijis šos cilvēkus viņš saprata, kas tur notiek. Šādus cilvēkus viņš bija redzējis tikai filmās. Tie bija gangsteri no mafijas, viņš saprata, ka viņš prom netiks. Krusttēvs viņam teica: „Tu esi Anglijā, precīzāk Londonā!”
Mistam nebija ne jausmas kā, kā pie velna viņš bija nonācis līdz Londonai. Viņam bija jāsāk kaut kas darīt, jo tas sāka palikt arvien aizdomīgāk un aizdomīgāk. Viņam bija jāmeklē atbildes, bet viņam nebija kur meklēt, kur nu vēl, ja viņš bija Londonā. Tālu prom no Los Andželosas. Pats ļaunākais bija, tas, ka viņam nebija pases līdzi, viņš bija iesprūdis te „Tātad tā ir zīme, ka man šeit ir kaut kas jāmeklē.” Mists nodomāja „Bet kā, lai tiek prom no šiem mafijas džekiem?” Jautāja pats sev.
Mafijas boss, pēkšņi jautāja Mistam: „Varbūt tu gribi mums pievienoties vai labāk mirt tagad uzreiz?” Mists, bez liekas domāšanas uzreiz piekrita šim piedāvājumam, jo tas nozimēja, ka viņš var palikt dzīvs un meklēt, kāpēc ar viņu tieši tā notika, ka pēkšņi no Štatiem nokļuva Karalistē. „Tā vienkārši nekas nenotiek, tev tulīt būs uzdevums, tā kā tu piekriti, to tu arī pildīsi, tev jāpierāda, ka esi tiešām ar mums.” Mists domāja, ka viņam būs kāds jānogalina un viņš ar šo domu trāpīja tieši desmitniekā. Krustēva labā roka Donijs, viņu atsēja un iedeva labu Kubas cigāru. „Atvaino Donij, es nepīpēju cigārus, tikai marihuānu vai arī neko” Bet Donijam bija arī šī manta, viņš iedeva Mistam vienu kāsi un viņš uzpīpēja to, un klausījās, kas tad īsti viņam esot jānogalina. „Tev ir jābrauc uz Rietumu Londonu un pie bāra „Long Drink” jāsagaida ārā Maršels Volts.” Donijs iedeva viņam fotogrāfiju ar šo vīrieti. „Zini Mist, tu man patīc, tu neuzdod nevienu lieku jautājumu, ļoti labi. Ņem atslēgas un dodies, melns „Mustangs” stāv tepat ārā pie ieejas. Teica Donijs: „Pagaidi Mist, tu ieroci aizmirsi, mēs gaidam tevi atpakaļ, ja nebūsi, tu jau zini, kas ar tevi notiks!” Draudēja Mafijas Krusttēvs.
