Sveiki! ^___^
Beidzot 14.daļu ieliku XD
enjoy ^___^
pārējās daļas manā profilā ---> http://www.spoki.lv/profils/kikabuu
Milzu vilks
14.daļa
„Tu mājās neiesi?” Keita jautāja, kad visi bija iegājuši Marijas mājā.
„Em..” Teilors vilcinājās.
„Viņš pie manis paliek pa nakti, jo viņa māja ir izārdīta. Volfeo..” Marija paskaidroja. Teilora rokas atkal savilkās dūrēs. Marija to pamanīja. Viņa piegāja klāt Teiloram un apskāva viņu.
„Nomierinies. Viss būs ok.”Marija teica. Teilora dūres atlaidās. Marija atrāvās no puiša.
„Tu man visu izstāstīsi, kas notika tad kad es biju savainota.” Keita teica.
Draugi pavadīja dienu un vakaru skatoties daudz dažādas filmas. Tā pat pagāja arī nākamā diena.
„Marijaaa! Rīt tev būs septiņpadsmit!!” Keita iesaucās no rīta. Draugi sēdēja virtuvē un ēda brokastis.
„Tad jau laikam tuss pie manis..” Marija noteica.
„Es varu izsūtīt ielūgumus.” Teica Keita.
„Bet nevajag daudz cilvēkus... Man tāda slikta priekšnojauta.” Marija nopūtās.
„Labi jau labi. Es aiziešu mājās paņemšu kaut kādas drēbes tusam un kosmētiku un pārējo, ok?” Keita jautāja.
„Protams, saule.” Marija piekrita.
„Es būšu ap sešiem vakarā atpakaļ.” Keita teica un izskrēja no mājas.
„Beidzot. Man likās, ka nekad nepaliksim divatā.” Teilors iesmējās un piegāja klāt Marijai. Viņš maigi viņu noskūpstīja, bet viņus iztraucēja telefona zvans. Teilors norūca. Marija iesmējās un pacēla telefonu.
„Jā?” Marija atbildēja.
„Sveika, meitiņ. Kā iet?” tā bija Marijas mamma.
„Labi, tev?” Marija jautāja.
„Man arī. Es gribēju pateikt, ka es tev pārskaitīju dzimšanas dienai naudiņu, ja nu taisat kādu ballīti vai kaut ko tamlīdzīgu. Dāvanu no manis dabūsi rīt. Protams pati netieku, bet dāvana būs.” Marijas mamma teica.
„Paldies mammu. Es tevi mīlu.”Marija teica un nolika klausuli.
„Nākamais kas mūs iztraucēs būs beigts un pagalam. Es viņu nositīšu ar karoti.” Teilors nopietni sacīja. Marija iesmējās un noskūpstīja Teiloru. Visu vakaru viņi pavadīja atkal runājot.
„Klau. Es sarunāju ar Justu par dzeramajiem...” Keita ienāca iekšā un ieraudzīja Mariju un Teiloru uz dīvāna. Teilors bija virsū Marijai.
„Em... Es laikam atnācu nelaikā.” Keita minstinājās.
„Nemuldi saule.” Marija iesmējās un pagrūda Teiloru nost.
„Es uznesīšu somu augšā, ok?” Keita jautāja.
Pēc neilga brīža Keita nonāca lejā.
„Es neko labu savā skapī neatradu.” Keita sūdzējās.
„Tad ejam rīt uz veikalu. Man mamma it kā ieskaitīja kaut kādu naudu. Man jau arī nav ko vilkt.” Marija teica.
„Es nosūtīju ielūgumus tikai tuvākajiem.” Keita sacīja, apsēdusies uz dīvāna.
„Labi.” Teica Marija. Vakars pagāja runājot kādas dzismas likt ballītē un kādu ēdamo pirkt. Bija jau nakts kad draugi beidzot aizgāja gulēt. Marija atkal murgoja, tikai šoreiz viņa mugā redzēja savu tēti, kurš viņai lika bēgt no Koldhilas. Marija pamodās agri. Viņa bija apraudājusies no murga. Noslaucījusi asaras, viņa paņēma mp3 plejeri no galda un ieslēdza to. Viņa pagriezās uz kreisā sāna. Teilors gulēja ar viņu vienā gultā un Keita gulēja uz matrača, uz zemes. Marijai plejerī sāka skanēt Chiodos – Baby, you wouldn’t last a minute on the creek. Meitene paskatījās uz pretī guļošo Teiloru, un noglāstīja viņa vaigu. Teilors pamodās.
„P..Piedod.. Negribēju tevi uzmodināt.” Marija čukstēja.
„Ko tu tik agri piecēlies?”Teilors jautāja.
„Murgs...” Marija nopūtās.
„Ko tu tur klausies?” Teilors paņēma vienu austiņu un ielika to ausī.
Marija parādīja Teiloram mp3, jo negribēja runāt, lai nepamodinātu Keitu.
Abi, klausīdamies mūziku, drīz aizmiga.
Spožie saules rīta stari pamodināja Mariju. Viņa saldi nožāvājās. Ieraudzījusi, ka visu nakti mp3 bijis ieslēgts, viņa to izslēdza. Marija paskatījās apkārt un pamanīja, ka Teilors vairs nav viņai blakus. Keita vēl saldi gulēja uz matrača. Marija izrāpās no gultas un klusi izgāja no istabas. Viņa sajuta pankūku smaržu. Meitene nokāpa pa trepēm uz pirmo stāvu un aizgāja līdz virtuvei.
„Es nezināju, ka māki cept pankūkas.” Marija iesmējās, ieraudzījusi Teiloru pie plīts.
„Tfu... Tu mani nebiedē...” Teilors pagriezās pret Mariju.
„Jau sen piecēlies?” Marija jautāja.
„Nu... Pirms kādas stundas... Un starp citu ir jau viens pa dienu!” Teilors smējās un noskūpstīja Mariju. „Daudz laimītes! Ou shit, pankūkas!!” Teilors aizskrēja pie plīts. Teilors pabeidza cept pankūkas un pievērsās Marijai. Viņš piegāja viņai klāt un noskūpstīja. Marijas vēders ieburkšķējās.
„Nāc paēd.” Teilors teica un uzlika uz šķīvja pāris pankūkas.
„Es uzskriešu paskatīšos, vai Keita nav pamodusies.” Viņš izskrēja no virtuves.
Marija apsēdās pie galda un sāka ēst pankūkas ar zemeņu ievārījumu. Kad viņa bija piebeigusi otro pankūku virtuvē ienāca Keita un Teilors.
„Daudz laimes, mazā." Teilors iedeva Marijai mazu dāvanu maisiņu un noskūpstīja meiteni.
„Marijucī! Beidzot tev 17.” Keita vai lēkāja no prieka. Viņa pasniedza Marijai dāvanu maisiņu un uzspieda buču uz vaiga. Marija staroja.
„Paldies mīlīši mani.” Marija teica un atvēra Teilora dāvanu. Tur bija kastīte. Viņa atvēra to un ieraudzīja sudraba ķēdīti ar sirds veida kuloniņu. Marija pasmaidīja un vēlreiz apskāva Teiloru. Tad viņa paņēma Keitas dāvanu un atvēra to. Tur bija mazs, mīksts vilciņš, kuram rokās bija sirsniņa.
„Avv...” Marija apskāva Keitu.
„Mēs taisamies un ejam uz veici?” jautāja Keita.
„Aha..” atbildēja Marija.
„Kur jūs ejat?” Teilors nesaprata.
„Iepirkties! Tu vari nākt līdzi.. Palīdzēsi izvēlēties ko pirkt!" Marija teica. Teilors norūca, bet viņam nebija citas izvēles kā nākt līdzi meitenēm. Marija un Keita ātri sataisījās. Protams Teilors bija pirmais, kurš bija gatavs. Drīz arī viņi izgāja no mājas. Draugi devās uz tuvāko lielveikalu. Lai arī pilsētiņa bija maza, tās pašā centrā bija milzīgs lielveikals.
„Vajag bankomātu.” Marija teica un ieraudzīja to, ko meklēja. Viņi piegāja pie bankomāta un Marija ielika karti iekšā. Uzspiedusi pinkodu, viņa ieraudzīja cik naudas viņai ir kontā.
„Oh my God!” Marija bija šokā.
„Kas?” Keita jautāja un paskatījās bankomāta ekrānā, un šokēta iekliedzās : „Oh shit!” Marijas mamma bija ieskaitījusi meitai sešus simtus dolāru. Marija nesaprata kāpēc tik daudz, bet viņa bija laimīga.
„Ar ko sākam?” Marija jautāja.
„Ejam uz Kohl’s!” Keita iesaucās un visi devās uz vaikala Kohl’s pusi. Meitenes izstaigāja pus veikalu un bija jau piekrāvušas pilnas rokas Teiloram, ko vajag uzmērīt.
„Jums nepietiks?” Teilors ar sarkasmu teica. Marija viņam parādīja mēli. Draugi devās uz pielaikošanas kabīnītēm. Pirmo Marija uzlaikoja melnu, īsu kleitiņu. Ne Keitai, ne Teiloram īsti nepatika. Marija piekrita draugiem. Keita uzlaikoja īsus džinsa svārciņus un zaļganzilu, rūtainu maiciņu.
„Par īsu. Nevarēsi padejot!” Marija uzreiz pateica.
Nākamo Marija pielaikoja koši zaļas džinsas ar šauriem galiem un topiņu ar tīģeri virsū.
„Džinsus tev obligāti jāņem, bet tops galīgi garām.” Keita teica. Marija paskatījās uz Teilors.
„Emm.. Es pilnīgi piekrītu Keitai.” Teilors novilka. Keita pielaikoja pelēkus, džinsa šortus un baltu topiņu.
„Ideāli!” Marija iesaucās.
„Tikai vajag arī bikses un jaku, jo paliks vakarā auksti.” Keita teica.
„Gan jau atradīsim.” Marija iegāja atpakaļ kabīnītē un uzvilka zilu kreklu ar melnu kaķīti virsū.
„Šito?” Marija jautāja draugiem.
„Jā!” Keita iesaucās. Meitene pārģērbās atpakaļ savās drēbēs un gāja meklēt Keitai un Marijai jaku un Keitai džinsas.
„Skaties varbūt šīs?” Keita jautāja, rādīdama melnas džinsas ar šauriem galiem un daudz izplēstiem caurumiem.
„Noteikti!” Marija teica. Drīz arī Marija atrada sev koši dzeltenu džemperi ar kapuci un Keita sev gaiši rozā jaku.
„Atlika tikai kurpes.” Marija nopūtās, bija jau piekususi. Marija sev atrada rūtainas Converse kediņas, bet Keita sev baltas gladiatoru kurpītes. Tad meitenes ar savu pavadoni Teiloru piegāja pie aksesuāru stenda.
„Es noteikti gribu šo!” Marija laimē teica, rādot Keitai melnu jostu ar dzelteniem spaikiem. Keita sev atrada auskarus un drīz jau meitenes devās pie kases.
„Kopā precīzi simtu divdesmit dolāri.” Teica kasiere un Marija iedeva karti. Samaksājuši draugi devās atkal pie Marijas.
„Cik ir pulkstens?” Marija jautāja.
„Emm.. Gandrīz četri.” Teilors noteica.
„A cikos tu teici visiem, lai nāk?” jautāja Marija.
„Ap septiņiem, astoņiem.” Teica Keita.
Nonākuši pie Marijas mājas, viņi ieraudzīja Justu un Džeimsu, un Semu.
„Čau!” iesaucās draugi reizē. Sasveicinājušies visi iegāja iekšā.
„Mēs ar Džeimsu laižam pēc dzeramā.” Teica Justs.
„Aha.. Mums jāaiziet pēc kaut kādiem čipsiem un tā tālāk.” Teica Marija.
Bija pulkstens pieci, kad draugi bija atnākuši mājā ar čipsiem un cepumiem, un kolas. Drīz arī atnāca Justs ar Džeimsu.
„He.. Nebūs par daudz?” Marija smējās, ieraudzījusi Justu un Džeimsu.
„Tavā dzimšanas dieniņā nebūs.” Justs pasmaidīja un nolika maisus uz galda.
Sāka nākt viesi. Cilvēku nabija daudz. Ap 30, bet Marija visus pazina diezgan labi. Ballīte īsti vēl nebija sākusies. Visi sēdēja kur nu pagadās. Uz dīvāniem, uz krēsliem vai grīdas. Marijas telefons iezvanījās.
„Jā?” Marija atbildēja.
„Čau, meitiņ. Apsveicu dzimšanas dienā!” teica Marijas mamma.
„Paldies mammu!” istabā valdīja klusums. Visi klausījās, ko Marija runā.
„Meitiņ, izej lūdzu ārā. Tevi gaida pārsteigums.” Marijas mamma teica. Marija lēnām izgāja pagalmā. Viesi viņai sekoja. Tur stāvēja Džons un Teilors. Blakus viņiem bija liels, koši zaļš kawasaki motocikls.
„Oh my god!”Marija bija sajūsmā.
„Man prieks, ka tev patīk.” Mamma priecājās.
„Paldies,paldies, paldies!!” Marija priecājās.
„Nu lūdzu, saulīt. Un vispār tev jāpateicas Teiloram un Džonam, jo tā bija viņu ideja. Tu droši vien gribi tagad izbraukāt ar to. Lai labi tusējas!” Mamma novēlēja.
„Nopietni? Paldies mammū! Es tevi mīlu ļoti.” Marija teica un nolika klausuli. Marija no laimes iespiedzās un apskāva Teiloru. Viņa nedaudz atrāvās no Teilora un noskūpstīja viņu.
„Izbraucam?” jautāja Teilors.
„Es pati gribu.”Marija teica.
„Džon, es varu vienu no tevis aizņemties?” jautāja Teilors.
„Protams, bet tu zini nosacījumus.”Džons iesmējās un pameta Teiloram atslēgas. Teilors izbrauca ar sarkanu kawasaki motociklu no Džona garāžas.
„Nu, laižam?” Teilors paskatījās uz Mariju.
Marija un Teilors sāka traukties pa ceļu, kas veda uz Teilora māju. Sajūtas bija vienreizējas, neaprakstāmas. Vējš plivināja Marijas matus. Marija vienkārši staroja laimē. Nonākuši pie Teilora mājas viņi apstājās un noleca no močiem. Teilors izskatījās sasprindzis.
„Teilor, tev viss labi?” Marija apskāva puisi.
„Tagad jā.” viņš iesmējās. Teilors apgriezās un noskūpstīja meiteni.
„Mūs gaida.” Marija nopūtās un abi uzkāpa atpakaļ uz močiem. Viņi aiztraucās atpakaļ uz Marijas māju. Teilors nolika motociklu Džona garāžā, bet Marija-savā. Draugi iegāja iekšā mājā un sākās ballīte. Bija tikai astoņi vakarā. Alkohols ātri iedarbojās uz Marijas ķermeni. Drīz jau viņa pati nesaprata ko runā un ko dara. Teilors bija nobažījies, ka nenotiek nekas slikts.
„Eu, mazā, varbūt pietiks tev?” Teilors piegāja pie Marijas.
„Nauztraucies. Man.. Man viss.. Ok..” Marija knapi varēja parunāt.
„Ir jau divi. Tu par daudz dzer.” Teilors uztraucās. Pēkšņi logi plīsa. Lauskas bija visur. Marija neko nesaprata. Viņai viss miglojās. Teilors iekliedzās: „Pieliecies!” Marija paklausīja. Drīz viņa saprata, kas notiek, jo izdzirdēja vilku gaudienus un rūcienus. Volfeo.
nākamo daļu lūūūūūūdzūūūūūūūūūū
