Manī viss vārijās . Biju dusmīga . Es ieskrēju istabā . Vecmāmiņa stāvēja pie dīvāna , bet mamma viņai pretī .
- Padauza ! - es iesitu mammai pliķi .
Mamma paskatijā uz mani , un pagrūda mani . Es atsitos pret sienu , un saļimu uz grīdas , uz brīdi man aizsitās elpa , jo trieciens bija stiprs .
- Tu stulbā kuce , ko tu atļaujies ? - mamma man uzbļāva .
- Kā tu tā varēji ? - es tik tikko valdīju asaras un bļāvu .
- Tā ir mana dzīve ! - mamma man nāca tuvāk .
- Tu pat nezini , no kā ir tas bērns ! - es ar pūlēm piecēlos un atspiedos pie sienas , ļaujot notecēt asarai .
- Tas ir no Harija ! - mamma čukstēja un man pienāca klāt .
Ar abām rokām viņa saņēma manu kaklu , un piespieda pie sienas .
- Es mīlu viņu ! - viņa čukstēja .
- Tu esi padauza ! - es nočukstēju . - Padauza , dzirdi ? Es tevi ienīstu . - nerimos.
- Roza , laid viņu vaļā ! - mums klāt pienāca vecmāmiņa un paņēma mammas roku.
Mamma atsita manu galvu pret sienu , es sāpēs novaibstijos . Es atkal saļimu uz grīdas . Man sāpēja galva , es ienīdu savu dzīvi .
- Es ienīstu tevi , ienīstu šo ģimeni ! - es piecēlos un uzkliedzu mammai .
- Vācies ! - mamma man uzbļāva .
Es aizskrēju uz savu istabu , asaras vairs nebija valdāmas . Mila bija pamodusies no mūsu strīdiem .
- Kas noticis ? - Mila berzēja acis un jautāja .
- Nekas ! - es noslauciju asaru , un ielīdu gultā.
Mila apskāva mani , un es viņu .
- Mēs to pārdzīvosim ! - Mila čukstēja .
- Tā nav pirmā reize ! - es caur asarām noteicu .
Mums ir vel trīs mazi brāļi . Roulijam ir 7 gadi , Krisam tulīt būs 6 , bet mazākajam Džonatanam ir 4 gadi . Pašlaik viņi ir nometnē , rīt viņi atbrauks .
