Beidzot atradies kāds brīvāks brīdis, lai uzrakstītu nākamo daļu.
Nu tad lasām!
Nedēļa bija paskrējusi pilnīgi nemanot, tagad guļot gultā, savu vecāku lauku mājās, man beidzot bija iespēja apdomāt visu šajā nedēļā notikušo. Ar Polu man bija izveidojušās draudzīgas attiecības, arī sastrādājāmies mēs gluži labi, bet šo dienu laikā ne viens ne otrs skūpstu nepieminējām, lai arī kā man gribētos, ka tas atkārtojas, nekas vairāk par atvadu buču uz vaiga katru vakaru mājās ejot nebija. Deksters man nepiegrieza nekādu vērību, pat ne reizi nepieminēdams tās dažās ziņas, kuras man viņdien atsūtīja, savukārt, Olīvija bija nozvērējusies manu dzīvi padarīt par elli, izrīkodama mani šurpu turpu pilnīgi nevajadzīgi, tādēļ lielā stresa un neizpratnes vadīta nolēmu, ka vajadzētu beidzot apciemot vecākus.
Es vēl gulēju gultā, kad kāds slinki, kājas pa grīdu vilkdams, aizšļūca gar manas istabas durvīm un lejā pa kāpnēm. Pēc čību švīkstoņas nopratu, ka tētis tikko piecēlies un nu kāpj lejā uzvārīt sev rīta kafiju. Pabāzu plaukstu zem spilvena un izvilku rokas pulksteni. Pulkstens rādīja tieši astoņi. Nodomāju, ka man laiks celties. Apsēdos gultā sēdus un no gultas gala paņēmu halātu. Iebraucu ar kajam čībās un ceļoties kājās atsitu galvu pret slīpajiem jumta griestiem.
" Sasodīts, tas man vēl trūka!'' atkritu atpakaļ gultā sēdus, tad piecēlos un galvu berzēdama steberēju uz durvju pusi.
Nokāpusi lejā pa trepēm, virtuvē satiku tēti, kurš aizvērtām acīm sēdēja pie virtuves galada. Dzirdējis mani ienākam viņš atvēra acis un smaidīdams skatījās manī.
'' Vakar nepaguvu tevi kārtīgi nopētīt, Kejendra, tu pa šo laiku es ļoti mainījusies,'' viņš skatījās cieši man acīs un domīgi berzēja tējkaroti gar lūpam, tad nolika to uz galda un paņēma šokolādes gabaliņu, kas nolikts stāvēja tieši pie kafijas tases.
Es sekoju viņa rokas kustībām,iebāžot šokolādi mutē, košļājot un norijot, pasmaidīju un neko neteikusi pagriezos pret balto leti, lai uzvārītu sev ar kādu tasīti kafijas.
'' Jā, tu tāpat,'' pagatavojusi sev kafiju apsēdos pie baltā ozolkoka galda viņam tieši pretī, lai varētu viņu labāk apskatīt un sarunāties,'' esi nokrāsojis matus?'' es piemiedzu viņam ar aci. Pēdējā laikā tēta biezajos, kastaņbrūnajos matos iezagās pa kādam sirmam matam, kas koptēlu būtiski neizmainīja, bet tomēr bija nedaudz pamanāmi.
Viņš iesmējās, taču neko neatbildēja, nodūra skatu pret galdu un maisīja krūzē kafiju, līdz biezumi sajaucās ar melno šķidrumu. Nodomāju, ka pagaidām būs jāliek tēti mierā un jāiet sameklēt mamma. Paņēmu krūzi rokā un izgāju no virtuves. Staigāju pa gaiteni meklēdama mammu, taču viņas nekur nebija, atgriezos virtuvē un pajautāju tētim.
" Tēt, kur ir mamma?'' es kā maza meitene jautāju tētim, tāpēc sajutos nedaudz muļķīgi, bet tas situāciju neizmainīja, jo man vajadzēja atrast māti un kaut ko ar viu pārrunāt.
Tēvs domīgi sarauca pieri un atbildēja:'' Viņa vajadzētu būt guļamistabā, zini, pēdējā laikā viņa baigi aizrāvusies ar datoriem un grāmatu lasīšanu internetā.''
Es izbolīju acis, bet neko neteikusi pagriezos un aizšļūcu pa gaiteni un augšā pa kāpnēm. Uzkāpusi augšstāvā aizgaju līdz mmmas istabai pašā galā un ar kāju atgrūdu mammas guļamistabas durvis un pa paradumam iezvēlos iekšā un iekritu viņai tieši blakus gultā ar seju kaudzē raibu, krāsainu spilventiņu. Mamma sēdēja gultā ar datoru klēpī un kaut ko cītīgi lasīja, kad es iekritu viņai blakus gultā viņa aizvēra laptopu un nolika un nakstsskapīša, tad pavērsa savu sarkanmataino galvu pret mani.
'' Nu, kas tad noticis?'' viņa bez liekām starpspēlēm uzsāka sarunu.
'' Kā var būt, ka tev var tik ļoti iepatikties cilvēks, kuru tu esi satikusi tikai pirms neilga laika?'' runāju caur spilveniem.
Mamma nopūtās un paņēma krūzi no grīdas:'' Tas nozīmē, ka šis cilvēks uz doto mirkli ir tev vispiemērotākais, varbūt pat tas, ar kuru tu vēlētos pavadīt visu savu atikušo mūžu. To, meitiņ, sauc par iemīlēšanos no pirmā acu skata.''
Es pagriezos ar seju pret viņu un prasīju:'' Tad tu domā, ka es esmu iemīlējusies? Vai man vajadzētu ar viņu kaut ko veidot?'' šādi runādama jutos kā pusaudze, kura nāk noskaidrot savas pirmās attiecības, taču savādāk es nevarēju, man bija jāuzzin viņas viedoklis, kaut arī man bija vairāk kā 24 gadi un es nemaz vairs nebiju pusaudze.
Viņa tikai skatījās manī:'' Jā, es domāju, ka jā, ja tev tā liekas pareizi, droši vari veidot attiecības.''
'' Mamm,tas man nemaz nepalīdzēja, izdomā kaut ko uzmundrinošāku!!'
''Gribi dzirdēt manas domas?'' viņa svarīgi iztaisnoja muguru,'' tad es tev iesaku nelaist viņu vaļā, ja jau viņš tev ir iepaticies tik ļoti, ka par viņu tik vien spēj domāt. Ja viņš tev ir svarīgs, tu viņu centīsies nosargāt cik labi vien varēsi, kā 84 gada Šardonē vīnu. Tas būs tad, ja tev viņš ir svarīgs, bet ja ne, tad atmet visus trumpjus un atklāj kārtis jau tagad, nemāni sevi un noskaidro patiesību, Kejenda,.... tu mīli viņu vai nemīli?''
Māte tikpat sarkana kā viņas mati nopietni un savarīgi skatījās man tieši acīs. Es arī kļuvu apņēmīgāka.
" Nu? Mīli vai nē???'' viņa iekliedzās pa visu istabu,'' saki, es vairs nevaru izturēt!!''
'' Jā, jā, es viņu mīlu!! Vismaz man tā šķiet.'' es uzrāvos sēdus gultā.
" Nu tad ej un piezvani, un uzaicini vinu rīt uz pusdienām.'' mamma smaidīdama atsaucās.
Es apņēmības pilna pieslējos kājās un jau skrēju uz savu istabu piezvanīt Polam, bet kamēr es skrēju,mans telefons zvanīja jau pilna sparā.
