Izdomāju, ka varētu pievienot kādu dzejolīti... Diezgan depresīvs, bet parasti uz papīra izlieku visu negatīvo.... Man vēl mazliet jāuzraksta, lai šis skaitītos orģinālraksts... Vēl, mazliet.... Ir! Tā, ka- skatieties :)
Es mirstu, sāpes pazūd.
Ko viņi tur melš, nav gaismas,
Nav gaismas tuneļa galā,
Nav pat tuneļa, nav kam sekot.
Nav vēlēšanās dzīvot, laisk rit,
Jūtu, kā ar elpu aiziet viss.
Viss, kas biju, viss, kas esmu.
Cīņa izcīnīta, cīņa zaudēta,
Uzvara vai ne-kāda starpība!
Miršu tāpat, bet vismaz ar godu.
Ieroči nolikti, sirdspuksti arī,
Pēdējais elpas vilciens,arī silts glāsts,
Un kauciens, kas vējā atskan tukši, tik tukši...
Kā nekā-manis nav...
