local-stats-pixel

Melnā cauruma apskāvienos 5. daļa1

Lai arī Aivars papildināja savu spermotozīdu maisiņu apjomus biežāk, kā lielākā daļa mainīja tīras apakšbikses, tā vien šķita, ka resnīša seksuālo iekāri remdēt ir neiespējami. Tikai Aivars zināja, ka vienīgā, kura spēj līdz galam apmierināt korpulentā vīrieša tieksmes, ir ugunīgā lezbiete Anna. Un ne jau tikai matu krāsa šai pavedinošajai būtnei bija ugunīga.

Kamēr Aivars joprojām nespēja līdz galam atraut acu skatienus no Annas īsajiem bruncīšiem, it kā cerot, ka ar katru uz dibenapsega veltīto skatienu svārciņi paliks aizvien īsāki un īsāki, tādējādi spējot saskatīt Annas kaunuma vietu, Igors turpināja cepties.

Tomēr Beciņa bija čīgānpuikas sāpīgā tēma. Aivaram Beciņa neinteresēja, Aivaram interesēja Anna. Ja Anna nebūtu tik ļoti negatīvi noskaņota pret gailīšiem un negulētu ar Aivaru tikai stipra reibuma brīžos, visticamāk korpulentais puisis sen jau būtu viņu bildinājis.

Kad Igors saprata, ka Aivars lidinās savā domu mākonī, un viņam nav ne sajēgas par to, ka šis cepjas, un Anna, izvilkusi savu jaunāko ipone 6, "čekoja" jaunākās draudzenīšu bildes Intagramā, puisis īgni noraudzījās un nokliedzās - "Eu, jūs šeit neesat vieni!"

Igoru vēl joprojām visi ignorēja. Visi bija sacepušies, vienam gribējās, otram negribējās un trešajam bija jāņem, bet nevienam tas neinteresēja.

No nekurienes, bet te pat no durvju ailes ievaidējās albīns, kura mati bija sasvīduši kā lietū izlijuša zirga krēpes. Viņš vaidēja, kliedza, smējās un atkal vaidēja. Sprogainītis piecēlās kājas, ne pārāk strauji, jo korpulentais ķermenis to neļāva, tomēr no malas skats bija iespaidīgs, pat Igors no vaidētaja novērsās. Resnais puisis pieskrēja pie Artjoma un prasīja - "Ko kunksti?!", viņš neko neatbildēja un atkal sāka kliegt, šoreiz saprotamāk - "MADAR!!! MADAR!! MADAR!! AK, MADAR!! KUR TU ESI??"

Nespēdams nomierināt Artjomu ar vārdiem, Aivars lika lietā savu speķaino dūri un iecirta to albīna sejā. "Piedo, es negribēju tik stipri." - taisnojās Aivars. Artjoms viņu atgrūda ar savu kaulaino elkoni un dziļi ieelpodas pateica - "Paldies, dravks." Veltījis sarkastisku acu skatienu tusnīgajam draugam, viņš devās pie Annas un Igora, kuri šokēti uz visu noraudzījās.

Savācis visus kopā ap sevi, Artjoms taisnojās, ka viņam ir kaut kas ļoti svarīgs sakāms. "Man šķiet, ka Madars zina, kur es atrodos." - pazeminot balsi pie katra vārda, noteica Artjoms. "Kāpēc tu tā domā?" - Igors izdvesa. "Es viņu redzēju vīzijā tikko. Viņam rokās bija garš nazis un viņš izskatījās ļoti nikns." - nolaidis acis uz grīdu, skumji noteica Artjoms. "Ai, atkal tavas vīzijas! Tu taču zini, ka tās ir tava narkotiku reibuma sekas. Cik reizes neesi mums stāstījis savas viedās vīzijas, taču kaut kā nekad tās nav piepildījušās!" - dusmīgi uzkliedza Aivars. "Kas vispār ir Madars?" - neizpratnē prasīja Anna. "Madars ir Artjoma apsēstā draudzene, kura izrādījās transvestīts. Tieši no viņa bēgot, Artjoms arī šeit ieradās." - skaidroja Aivars. "Lai gan man vēl aiz vien nav skaidrs, kas Tam radījumam ir par dzimumu" - pabeiza Aivars.

Pēkšņi visi četri izdzirdēja plīstoša stikla skaņu, kas caurstrāvoja māju. Pie Igora kājām piezemējas papīrā ietīts akmens. Aivars skrēja uz virtuvi, caur kurieni akmens bija ielidojis un izsitis vienu no loga rūtīm. "Jopckik šmokcik caur atvērtajām durvīm nevarēji iemest savu sūdu, tu kretīn?!" - pie izsistā loga kliedza Aivars. Mēģinot saskatīt iespējamo vandāli, Aivars cītīgi lūkojas ārā, kur jau saule bija krietni nosēdusies un drīzumā bija gaidāms saulriets. Caur izsisto logu pletās visai skaists skats ar nebeidzamu vīnogu lauku, taču nebija ne miņas no iespējamā huligāna.

Atgriezies pie saviem trim kompanjoniem, Aivars jautāja - "Nu, kas tur ir?". Visi klusēja un Artjoms pasniedza saburzītu papīra lapu, ar kuru bija aptīts akmens. JŪS VISI ŠONAKT MIRSIET, MĒRGĻI UN PALAISTUVES. GATAVOJIETIES ILGĀM MOCĪBĀM. (MADARS) - ar sarkaniem burtiem bija rakstīts uz lapiņas.

Iepriekšējā daļa

60 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000
Dramatiski...
2 0 atbildēt