Čau spoki!
Atvainojos,ka neesmu sen neko likusi,jo bija brīdis kad pamatīgi slimoju un dēļ tā skolā iekavēju mācības,līdz ar to bija jāraksta daudz ieskaites,un jāiet uz konsultācijām
(It īpaši matemātikā )
Bet tā kā nesen izsniedza liecības un sākas brīvlaiks,tagad varu ķerties pie stāsta.
Un vēl :
Šī būs nedaudz īsāka nodaļa,jo kā nekā ir Ziemassvētku laiks un šajā laikā jādomā par dāvanām.
Priecīgus Ziemīšus!
4.Nodaļa
Atmiņas.
Kad Kesidija bija uzlikusi savu sporta somu uz pleca,mēs varējām doties raitā solī tālāk,prom no meklētājiem.
-Kā tu zini,ka tie ir meklētāji?!-es iečukstēju Bī ausī.
-Viņi te bieži patrulē.Ezera otrā pusē ir tāda maza,viņu pašu veidota,pilsētiņa.-Bī man atčukstēja pretī.
Kesidija uz mums abām nolūkojās ar aizdomīgu skatienu un pievērsās takai,pa kuru gājām.
-Kur mēs ejam?-viņa apjautājās.
-Mēs ejam uz Blazerīnas...māju?!Tur mēs varēsim tikt siltumā un paēst.-es skatījos pār plecu un pārliecinājos,vai meklētāji jau nav mums uz pēdām.
Garas un ne tik garas priedes līgojās un to galotnēs skraidīja vējš.Debesis,kā jau teicu,bija pilnas ar zvaigznēm un bija auksts.Brīžiem mežā kaut kas nočabēja un es satrūkos.
Ejot dziļāk mežā priedes bija tuvāk saaugušas viena otrai tuvāk,un no biezokņa nāca skuju un lavandu smarža.Paejot tālāk,manas acis ieraudzīja mazu placīti,kurā ziedēja lavandas.Viss bija bāli violets un es pasmaidīju.Bija diezgan gaišs,lai redzētu krāsas un lietas.
Uzreiz atcerējos par savu bērnību.Bieži vien šajā vietā lasīju grāmatas kopā ar tēvu un Jesteru.Tie bija laiki,kad šeit vēl neviens nemedīja viens otru,necīnijās par savu dzīvību.Labi,varbūt tomēr cīnijās,taču ne tik brutāli.Šī vieta manā atmiņā atgādina tik daudz jauku notikumu.Šeit bija tā vieta,kuru apmeklēju kopā ar savu pirmo mīlestību,kurā tētis bildināja mammu...Ak,mammu,tēt...
-Khem,Blū,varbūt šis nav tas labākais brīdis,taču varbūt tu varētu pastāstīt par sevi?-Bī atskatījās atpakaļ.
-Atliksim to vēlākam laikam.-es pateicu un paliku klusa kā kaps.
Manas acis saskatījās ar kādas nezināmas būtnes acīm.Es gribēju novērsties,taču tā būtne bija pati burvība.Es tikai spēju saskatīt būtnes seju,taču man likās,ka to pazīstu.Tā bija tikpat burvīga kā...
-Ei,Blūūuuuu?-Blazerīna novilka un gar manām acīm novicināja savu roku.
-Ak,jā.Piedod.-es neveikli pasmaidīju un paskatījos uz Kesiju.Kad palūkojos uz to vietu,kur pirms pāris sekundēm stāvēja nezināmā būtne,tur manas acis vairs nemanīja smalkas sejas kontūras un noslēpumainu acu pāri.
''Kur tu paliki?''es pie sevis nodomāju.
''Es tepat vien esmu.''klusa balss atskanēja manā galvā un es sajutos dīvaini.
''Kas pie...kas tu esi?''es palūkojos visapkārt un vienīgais,ko manas acis redzēja,bija Bī un Kesidija,kuras manī lūkojās ar neizpratni un dusmām.
-BLŪ!MUMS...JĀIET!-Bī dusmīgi sacīja.
Es neko neteicu un sāku kustēties.Balss atkal atskanēja manā galvā.
''Tipisks jautājums.Tu esi izredzētā.''balss maigi atskanēja manā prātā.
''Izredzētā?Tu mani ar kādu jauc.Kāds izredzētajiem sakars ar mani?''es strupi atbildēju.
''Tu esi viena no Fosko.''balss vienalga centās mani pārliecināt.
''Fosko?!''es sāku domāt par šo vārdu.Manā prātā tas asociējās ar kaut ko maģisku,noslēpumainu.
''Jā.Tev ir spējas.Mēs jau kopš bērnības tevi vērojām.''viss sāka šķist interesanti.
''Melo.Man nav spēju.''es visu noliedzu.
''Tiešām?Tad izskaidro šo:Tu pašlaik dzirdi mani domās,taču es esmu Lielā Raga krastā un tu spēj skriet ātrāk par gepardu.''balss īpašnieks iesmējās.
''Tas nav iespējams.''es pie sevis nočukstēju.
Tad balss pazuda.Pamanīju,ka soļojam raitākā solī un gaisma,kura nāca no meklētāju lāpām,kļūst bālāka.
-Mēs esam tuvu,-Bī atglauda matus,-jā,esam klāt.
-Vāāāāu,skaisti.-Kesidija iesmējās un palūkojās augšup.
Man pretī slējās maza,brūna divstāvu māja.Tā saplūda ar apkārtni.
-Uz šejieni neviens nenāk?-es pateicu un uzliku savu roku uz Blazerīnas pleca.
-Nē.Tikai es un...mani vecāki.-Bī,neveikli pasmaidīja.
''VECĀKI?''klusi iepīkstējos.
-Blazerīna,tā esi tu?-es pagriezu galvu un ieraudzīju runātāju.Garu rudmati,uz mata kā Bī.
-Ēm,jā,mamm.-Blazerīna kautrīgi paķēra manu roku un mēs gājām tuvāk mājas priekšnamam.