Ikāpjot mašīnā sapratu to, ka tur ir vēl kāds izņemot Nilu un Lauru, bet kas tas ir. Pēc silueta varēja noprast, ka tas puisis ar nevīžīgi saceltiem matiem.
-Sveika Sintija!- Nils kā parasti sasveicinoties nobļāvās pa visu mašīnu
-Sveiks Nil. Tātad un uz kurieni mēs brauksim?
-Gan jau redzēsi. Pacieties.
-Nu nē es taču gribu zināt Un tas nav godīgi, ka jūs zināt, bt es nē
-Nu beidz taču vienreiz uztraukties mēs tulīt ūsim klāt tikai vajag vēl nedaudz paciesties.
-Nu labi, labi es tev vēl kādu dienu atriebšos.-ar nelielu viltīgu smaidu atbildēju.
Visu ceļu blakus esošais puisis sēdēja un klusēja Tikai pāris reizes viņš iesmējās pāris reizes par manu un Nila strīdēšanos.
Bija pagājušas desmit minūtes līdz beidzot mēs bijām klāt.
-Nu izskatās, ka esam atbraukuši-Nils sakot jau kāpa ārā no mašīnas.
-Nu beidzot!- ieminēnos.
Izkāpjot no mašīnas manām acīm pavērās burvīgs skats. Vasarnīca ar terasi un burvīgu apgaismojumu. Dažu metru attālumā no vasarnīcas atradās jūra. Vienkārši burvīgs skats. Uzmetu skatu visapkārt un sapratu to, ka vēl nevins nav iradies un mēs esam pirmie.
-Tātad meitenes mēs esam pi mana drauga Dāvja vasarnīcā un pēc desmit minūtēm arī ieradīsies pārējie un tad jau varēsim sākt tusēt- to teikdams Nils norādīja uz savu draugu.
Viņu ieraugot es sapratu, ka tas ir tas pats puisis, kas bija pie manis ieradies, jo bija sajaucis dzī'vokļus. Šodien viņš izskatījās vēl burvīgāk un viņa mati bija vienkārši perfekti.
-Tātad Dāvi šī ir mana draudzene Laura un šī meitene ir Sintija. Starpcitu viņai nav puiša.-Nils jokodamies teica.
-Nil! Beidz mani apkaunot.- dusmīgi atteicu.
-Neuztraucies. Prieks iepazīties Man tā šķiet, ka mēs jau esam kaut kur tikušies?-mani uzrunāja Dāvis.
-Jā mēs tikāmies pie mana dzīvokļa, jo tu biji sajaucis durvis.
Bijām visi iepazinušies un devāmies uz vasarnīcas pusis. Šeit viss bija patiešām ļoti skaisti.
