Viņa smaids bija šķietami neizdzēšams brīžos, kad viņa acu skatiens noķēra šo nesaprotamo būtni. Bet tas bija iespējams skumjākais smaids, ko jebkurš jebkad ir redzējis. Viņa acīs skumjas bija tik patiesas, ka tām grūti noticēt. Bet tā nebija vienmēr. Ne cik sen atpakaļ viņa acis mirdzēja. Viņš smējās. Viņš mīlēja.
Bārs. Nedaudz ieplīsusi gāze. Brendijs. Noaudzis bārmenis. Un Marks.
‘’Zini.. man nekad nav patikušas gleznas. Man nekad nav paticis, ka kāds apstādina laiku skaistam mirklim un to neatlaiž. Neļauj laikam plūst tālāk. (viņš klusi stāsta, vērojot pie sienas esošo ainavu) Bet viņas gleznas ir savādākas. Bija savādākas. (viņš izlabo) Viņas gleznās nebija nekas skaists. Viņa gleznoja ikdienas neglītumu, rutīnu un lietas, ko ikdienā cilvēks negrib redzēt. (viņa acis nolaižas, pētot glāzi) Viņas darbi bija unikāli. It sevišķi tie, kuros viņa gleznoja veco ielu mājas. Viņām nekad nebija logu. (starp uzacīm parādās rievas) Es reiz pajautāju viņai, ko viņai ir bail caur logiem ieraudzīt? (viegls smaids) Viņa teica, ka skatoties caur logiem, var redzēt īsto patiesību. To cik māte īstenībā ir nogurusi dienas beigās. To, ko tētis īstenībā dzer tējas krūzē. To kā ikdienā smaidīgā kaimiņu meitene raud pirms iemigšanas. (viņš padzeras un ar mēli nolaiza dedzinošo alkoholu no lūpām) Es reti, kad prasīju viņai izskaidrot viņas darbus pēc tās reizes. Atbildes mani vienmēr atstāja ar vairāk jautājumiem nekā sākumā. (viņš paveras uz bārmeni) Tu viņu atceries vai ne? (uzacs pasniedzas augšup) Protams, viņu ir grūti nepamanīt, kaut vai matu dēļ. (viņš iesmejas) Spilgti sarkani mati. Sarežģītākais raksturs kāds jebkad redzēts. Un temperaments kā ugunīgam taurenim. (viņa acis smejošās šausmās ieplešas) Bet tā es viņu iepazinu. Caur viņas darbiem. Caur viņas neeksistējošajiem logiem. (viņš iztukšo glāzi) Es viņai atdevu sevi kā audeklu, baltu un tīru, kuru viņa dienu no dienas varēja piepildīt. Un viņa arī paņēma. Mani visu. Kopā mēs izveidojām mākslas darbu. Vienu no viņas tipiskajiem neglītajiem realitātes darbiem. (viņš pastumj glāzi uz bārmeņa pusi) Ielej vēl, un es pastāstīšu tieši cik ļoti mēs atšķīrāmies no visa, kas ir normāls.’’
