Mana tēva sieva kādu vakaru man stāstīja pa savu draudzeni kura nolēma iegādāties suni. No sākuma viņa atrada piedāvājumu Francijā. Suns maksāja 2500 euro + izdevumi lai aizbrauktu sunim pakaļ apm 2000 euro. Nu labs suns, šķirne Akita inu. Labi... Tomēr pirks un brauks pakaļ. Izrādās suns vēl jaārstē! No sākuma viņš sarijās akmentiņus kopā ar zemi no ceļa. Nu viņam bija jāveic kuņģa skalošana. Labi, tas tika izdarīts. Pēc tam suns atbraucis mājās pēda istabas palmu ar visu zemi kas atradās podā! Atkal jāveic kuņģa skalošana. Tas atkal tiek izdarīts, bet sieviete aizved suni pie veterināra un sunim izraksta zāles lai viņš neēd akmeņus. Suns vairs akmeņus neēda, bet ēda zemi bez akmeņiem. Saimniece to vairs nevarēja izturēt un aizveda suni pie suņu psihologa, kurš pateica, ka sunim ir depresija no tā ka viņš divas reizes pēc kārtas redzēja melnus miskastes maisus.Tad sunim izrakstīja antidepresantus. Sunim prāts noskaidrojās un kādā jaukā dienā viņu aizveda uz laukiem; kur uz sniega bija uzmetusies sērsna. Suns neko ļaunu nenojaustams devies sniegā pakakāt. Tad kas sunim kaka jau nākusi no dibena ārā ledus ielūzis un kakiņa iegājusi atpakaļ. Tagad sunim atkal no tā ir depresija un izrādās vēl jāveic operācija ausīm lai tās stāvētu pareizi! JAUKS PIRKUMS ES TEIKŠU!
Kur var dabūt zāles pret akmeņu neēšanu, citādāk man jau drīz zobu vispār nepaliks.