Mans DZejoļu krājums [Pacelts-papildināts]6

Ir sanācis tā , ka bija manā dzīvē reiz periods, kad aktīvi rakstiju stāstijumus un dzeju, tolaik biju sarakstijis ap 60 dažādu dzejoļu - diemžēl nu lielākā dzejoļu daļa ir zudusi mūžībā, bet daļa kurus kādreiz biju kādam dāvinājis, vai rakstijis uz pasūtijuma ir saglabājušies. Tos arī apkopošu šajā rakstā.

[*papildināts*pacelts*] Jaunākie dzejoļi pievienoti virspusē!

[0:1] (specpasūtijums) TEV...
Pie Tevis klejo manas domas,
Kas siltākas kā asins lāss,
Tās pārvar visus grūtos ceļus,
Ar mīlestību stiprinās...
Tas vien ir spēks,tā vien ir vara,
Ka mūsos stipras jūtas mīt,
Nav sirdī vientulības gara,
Kas stiprākos spēj samīdīt.
Dievinu es Tavu spēku,
Ka mīli - pieciet mani vēl,
Nebrāļojies Tu ar grēku,
Sevi dalot kam nav žēl.
Bagāts, laimīgs cilvēks esmu,
Tā bagātība esat Jūs,
Kaut esmu tālu-Jūs sirdī nesu,
Zinu vel tas vienos mūs!

[0:2 ]Viss zudis

Nauda? Reiz tā nāk un iet...
Mīla? Pat tā vairs nepaliek...
Gods? Tas sen jau zudis tālēs...
Lepnums dzēsts-nav kas to mālēs.
Domas šaudās,galva pilna,
Vārdi? Tā ,kā ausīs vilna...
Nav kur bēgt un paslēpties,
Kaut pret sienu atsities.
Pie velna naudu, mīlu, godu
Pie velna visu-kaut saņem sodu,
Nav jēgas pasaulē šai būt,
Ja nav vairs tā ,ko jāsajūt...

[0:3] Ziemassvētku produktīvais izstrādājums

Sniegs vizuļo un zvani maigi skan,
Šie svētki klusi, jauki Tev un man,
Kā egles rotājumi krāšņākie,
Lai tevi sveic šai svētkos tavi tuvākie.

Ar gaišumu un labu svētu domu,
Šos svētkus nosvinēt un iegūt labu omu,
Ar labsirdību , bagātīgi klātu galdu,
Šo laiku atcerēties kā piparkūku saldu...

Pie saviem mīļajiem un draugiem pa baltu sniegu slāt,
Sniegt prieku, gaišumu un notikumus pārrunāt,
Šo visu un daudz laba vēlu Tev,
Tāpat kā novēlētu pats to sev...

[0:4] Oligarhiem čau!

Lai sadeg ,kas no naudas nācis,
Lai aiziet siltā zemē tas -
Kas ilgi Valsti postīt sācis,
Tam Tauta veidos krāsmatas.

Ar Tautas Varai raksturīgu sparu,
Un kopību ,kas Vieno MŪS,
Mēs Izbeigsim šo Oligarhu Varu,
Lai beidz tie zagļi laupīt MŪS!

[1] Gaidošais...

Kā asariņa tava plūst,

Taa sniegs uz kāda lūpām kūst,

Kāds sniegā stāv un sauli gaida,

Un ilgojās pēc Tava smaida!

[2] Dzērājs...

Pēc nakts kad tuss bij pilnā sparā,

Dūšu pārņem pohu varā,

Ģīmim nav nekāda skata,

Un vēl drdebuļi tā krata...

-kad iedzer vienmēr dzīve tāda,

Dzērājam no rīta rādās!

[3] Jānītis...

Mostās saule,mostās riits,

Iznaak Jānīts balts kaa krīts,

Vakar daudz tas dzēris šņabi,

Šodien tam nemaz nav labi,

Prasās skābu gurķi tam,

Galvā baznīczvani skan.

Kad gruutības viņš pārvarēja,

Šņabi nopirkt nevarēja,

Jānis padomāja labi,

Pirms vēl kādreiz dzēra šņabi!

[4] Skumjā dzeja...

Manas acis tumsā tavas sāpes vēro,

Redzot tavas sāpes,

Tās pat prieku neievēro,

Pasmaidot šīs sāpes pašas prieku rada,

Un,kā saule rada gaišu gaismu atmiņā...

[5] Mīlassardze...

Man gribās tavu sirdi ņemt -
Un pasargāt to saujā,
Lai neievaino neviens vairs to,
Mīlestības kaujā.
To nedrīkst sāpināt neviens,
Pat ne sargātājs,
Jo diezgan sāpju izciests tai,
sirdij trauslajai...

Droši vien kautkur vēl jābūt kādam dzejolim, bet pagaidām tas ir viss kas palicis manā īpašumā :) -

Paturpināšu savu šo rakstu ar kādu senu pārspriedumu ar nosaukumu:

Slimā latvāņa murgi - savdabīgais karuselis:

Dzīve ir viens nepārdomāts karuselis, kurā no paša sākuma vajag izvēlēties pareizo zirdziņu uz kura turpināt ceļu dzīvē, bet pat tad ja zirdziņš izvēlēts pareizi, tas nenozīmē, ka viss jau paveikts.
Šajā dzīves karuselī interesantākais ir tas, ka viss notiek dažādos rotācijas virzienos, kas savukārt nozīmē tikai to, ka kustoties uz riņķi un nobīdoties kaut nedaudz no izvēlētās trajektorijas , galamērķis var būt pavisam savādāks.
Tas pat drīzāk neizskatās pēc karuseļa, bet pēc maģiskas daudztrajektoriju bumbas pa kuru katrs no dzīvojošajiem un eksistējošajiem virzās uz kādu no pašnospraustajiem mērķiem cenšoties atvairīt ,vai lokalizēt nevēlamos blakusefektus, kas ir nezbēgami vēlamās dzīves trajektorijas traucēkļi.
Pat tiem kas pa šo trajektoriju virzās ar šķietami nenospraustu mērķi liekas ,ka tomēr savs mērķis eksistē, kaut arī viņi pasi to vēl nav apzinājuši.Skaidrs ir tikai tas, ka nospraustajai trajektorijai nav redzamais vēlamais mērķa punkts.
Dabiskās atlases kārtā, pēc noteiktiem kritērijiem daļa no šī maģiskā bumbveida karuseļa vienkārši izkrīt , jo visiem taču ir skaidrs, ka bezizmēra ir tikai salavecīša dāvanu maiss.Un tomēr interesanti paliek, ka pat šādā svarīgā un lielā karuselī, vietu ierobežojums pastāv, lai gan īsti precīzi nedefinēts un nenoteikts...
Ir zināms , ka pāris indivīdiem neizbēgami sagriežās galva , pat tad ja karuselī tie pārmaiņus virzās dažādos virzienos, lai no tā izvairītos - iespējams tikai maldīgi...tomēr par to viņiem mazāk vajadzētu bažīties, ja kādreiz tie būtu pasnieguši roku kādam citam, kas virpuļojot traucas garām meklēdams vietu kur pieķerties...
Šis nav pamācību un nav skaidrojošais raksts par to kā būtu ērtāk virzīties pa karuseli, un arī nenorāda to, kā pareizi novietoties uz zirdziņa - ar seju pret pakausi,asti , vai pār muguru šķērsām...to meklējoet citos rakstos, kas pietiekamā daudzumā pieejami, bet par šo karuseļa efektu nevar nerakstīt, un tomēr pārējās domas, nākošajā rakstā...(ja tāds būs)