Tik ļoti tālajā 2013. gadā man mājasdarba nolūkos bija jāizdomā dzejolis, mans pirmais variants bija vispār kaut kāds sviests, kuru es pat atcerēties negribu. Paklausoties, kādi dzejoļi bija citiem, man palika kauns un es izlēmu, ka labāk pateikšu, ka man nav, nevis iešu viņu lasīt. Kad es pateicu, ka man nav, visi bija šokā, jo man ĻOTI reti nebija mājasdarbu. Tā nu es nosēdēju teju visu vakaru, domādams dzejoli, jo nākamajā dienā bija jānodod, kad kādas 4 stundas biju nomocījies, un man bija kādi 5 varianti, es izlēmu pajautāt, lai māsa pasaka, ko domā. Viņa pateici, ka tie visi ir sū*i, un internetā atrada Veidenbauma dzeju. Es nedaudz palasīju un man radās iedvesma, un es beidzot uzrakstiju dzejoli, ar kuru es tiku tālāk uz konkursu, kur bija jālasa žūrijas priekšā (tas bija kaut kāds 2013. gada novembris, varbūt decembris). Es veiksmīgi nolasiju, un viss bija OK, bet tā kā ļoti ilgi neko nedzirdēju, domāju, ka neesmu uzvarējis, bet tad pēkšņi 2014. gada septembrī es uzzinu, ka esmu uzvarējis un man ir jāierodas uz apbalvošanu, kur saņemu 15 grāmatas, kuras ir pilnas ar skolēnu sacerētiem dzejoļiem (tā sarkanā). Nākamajā mācību gadā (2014/2015 m.g.) atkal bija jauzraksta dzejolis, arī šoreiz bija viss tas pats, man bija kādi 5 varianti, līdz atsijājot palika tikai viens, un to es arī pabeidzu, atkal tiku un viss OK, bet šoreiz jau pēc 2 mēnešiem uzzināju, ka esmu uzvarējis, un jau atkal dabūju 10 grāmatas, arī pāgājušajā mācību gadā piedalījos, tikai šorez man nebija diez ko labs dzejolis, un neko nezinu!
Mani dzejoļi!6
Pirmais būs dzejolis, ar kuru uzvarēju 1. gadā
Kāpēc tik nežēlīga šī zeme,
Kas skaista un augoša ir?
Te dūre valda un nevis prāts,
Te cilvēki naudai un varai.
Slavai tiek dotas vērtības,
Viss skaistais tiek nicināts.
Bet patiesību paslēpjam,
Un tikai melos dzīvojam.
Ja ļaudis mantkārīgi nebūtu,
Tas dzīvi ļoti mainītu,
Mums būtu citas vērtības,
Un nedaudz vairāk taisnības.
Un šis ir mans otrais dzejolis. Nu šis nav tas pats labākais dzejolis, un man pašam viņš liekas ļoti stulbs un tizls, bet tik un tā izdomāju ielikt.
Šeit laiks iet tikai atpakaļ,
Šeit laiks iet loku lokiem,
Šeit nodzīvot var mūžību
Vai kādu gadu simtu.
Te var satikt dinozauru,
Te var uzveikt Atilu,
Te var medīt mamutu
Un vēl pētīt vulkānu.
Pat alu cilvēks draugs tev būs,
Pat behemots tev pienu dos,
Pat robots būs kā kaķis tavs,
Ja fantazēt Tu mācēsi.
Ja ceļosi tu vēsturē,
Tad seno Romu redzēsi,
Ja cienīsi tu pagātni,
Tad būvēsi sev nākotni.
Ja patīk lasīt grāmatas
Un ja fantazēt ar tīk',
Tad miljons gadus nodzīvot
Ir kā brīdis īss!