Mokoša.
Īgna.
Lepna.
Augstprātīga.
Vaļsirdīga.
Aizrautīga.
Indīga.
Tāla.
Ārpus kontroles.
Dievīga.
Atbildīga,
Traģiska.
Ārprātīga.
Intriga.
Romantiska.
?
Mani dzejoļi 2.1
16
0
Putns lidojumā ir tik viegls. Vai kādreiz tā būs ar mani? Vai es spēšu būt brīva no visām problēmām? Un sirdī just vieglumu. Kāpēc viss nevar būt vienkārši? Kāpēc cilvēkiem jācieš? Priekš kam tas viss. Visas mokas un sāpes. Bads un ciešanas. Vai tas kādreiz apstāsies? Vai kādreiz ieslēdzot TV, es redzēšu ko labu? Vai kādreiz visas dziesmas būs par laimīgu mīlestību? Vai kādreiz cilvēki būs laimīgi? Bez raizēm un bažām . Tikai ar smaidu uz sejas.
Es ticēju, ka mani piemeklēs brīnums. Es cerēju, un katru dienu par to domāju. Es gribēju būt laimīgāka. Es vēlējos kādam piederēt. Es darīju visu, lai tas notiktu. Es kritu... Es piecēlos. Es ieraudzīju savu brīnumu. Es negribu pazaudēt to. Es nevēlos, nevienam citam kā viņam piederēt. Es nedarīšu lietas, ko domāju, ka ir sliktas. Es nekritu. Es dodu tikai savu mīlestību viņam.
Reklāma
Naktīs, kad visapkārt ir klusums. Manas domas nekad neklusē. Viņām ir tik daudz ko man teikt. To ko viņas nespēj man pateikt pa dienu. Bet es viņās neieklausos. Varbūt tā ir nepareizi. Bet es tā daru. Nenožēloju.
Tik vientuļi... Tu sēdi, bet neviens par tevi neinteresējās. Tu zini, ka tā ir tikai tava vaina. Bet to vairs nevar izmainīt. Katra ķermeņa daļa grib būt tur... Tur, kur esi tu. Būt ar tevi. Bet es to sev liedzu.
Tad kad ir tādā vēlme, Vēlme, lai viss būtu labāk... Nez kāpēc viss izvēršas sliktāk. Varbūt man vienkārši savas domas izslēgt. Lai nerastos tās visas sliktās lietas. Bet es to vienkārši nespēju. Nevēlos lauzt mūsu mīlestību. Tikai dēļ viņas es te pūlos. Lai viss būtu labāk... Viss izvēršas sliktāk.
Reklāma
Tavs smaids ir ka paradiize... Tas smaida visiem, Bet miil tikai vienu... Tavas luupas maigas, Sliid paari manam ķermenim Taas ir tik maigas, Ka liek skriet skudrinjaam...
Tev patiks šie raksti
