Tākā visi ir gājuši skolā un vēl iet skolās, tad nu es izdomāju kapēc gan man nepadalīties ar saviem atstāstījumiem, domrakstiem un vēl viskautko ko esmu rakstījis, tad nu ja kādam literatūras skolotāja bļauj virsū un jau kuro nedēļu prasa jums nodot darbu literatūrā, tad copy+paste no manis, jo man būs vēl daudzi, tikai jāspēj pārrakstīt visu datorrakstā no rokraksta... :)
Vēl dažas labas lietiņas atrodamas šeit : http://www.spoki.lv/profils/olimp
Mana sirds ir mājās.
Cilvēka mājas ir tur , kur ir viņa sirds.Nevienmēr mēs mājas varam nosaukt par to vietu kur dzīvojam.Es nedomājot varu teikt ,ka mana sirds atrodas mājās.Tā ir mana dzimtene, Latvija. Latvija, tā ir zeme, kurā esmu dzimis, audzis, un joprojām dzīvoju. Es mīlu savu dzimteni, jotā man ir tikai viena. Viena ar ko lepoties un ko cienīt. Es lepojos ar savu valsti, kur visu latviešu senčiem , kas neskatoties uz citu zemju aresiju , ir spējuši noturēt mūsu valodu dzīvu un tik skanīgu, ka tā atbalsojas ne tikai mūsu zaļajā, ar skaistu dabu apveltītajā zemē , bet arī visā plašajā pasaulē. Šajā zemē ir kaut kas neskarts, kaut kas dzīvs un valdzinoši nemirstošs, kas mums šķiet pašsaprotams. Tie ir meži , kas elpo mums līdzi ,tās ir upes , kas tek paralēli mūsu mežiem, tas ir plašo lauku svaigais gaiss, kas ļauj mums augt liliem un pamanāmiem. Mājas nav tikai ķieģeļu vai koka konstrukcijas, tās ir vieta, kur patverties un just drošību. Jau no agras bērnības cilvēks savā sirdī jūt, kur ir viņa mājas. Lai gan dzīvē bieži notiek tā , ka dažādu apstākļu dēļ daudzi ir spiesti pamest mājas un doties svešumāmeklēt laimi. Es nenoliedzu , ka arī vēlētos pamēģināt un izjust , ko spēj dot svešais, tomēr sirdī vienmēr ilgotos pēc savām īstajām mājām, jo kā dzied dziesmā - ''Nekur nav tik labi kā mājās".