Pirmā saskarsme.
Pusnaktī, 26 gadus vecias Džozefs Elimo , aizslēdza resturāna durvis,kur viņš strādāja par apkopēju.Dodoties uz māju pusi viņš izvelk sķiltavas un cigareti, un aizpīpēja to, velk vienu dūmu pec otra.Domādams par silto gultu un māju,viņam uzskrien divi , nervozi vīrieši bļaudami:’’ Neredzi kur ej, sīkais!?’’, Džozefs atvainodamies ieiet sķērsielā pa ,kuru viņam jādodas katru vakaru,pēc darba.Nometot cigareti viņš ieraudzija, divus piekautus vīriešus,guļam stūrī.Džozefs pieskrien pie viņiem, pārbijies, pārbauda viņiem pulsu, jūt ka vel dzīvi, viņš nedomādams skrien pie tuvākās telefona būdiņas un zvana ātrajai palīdzībai, sacīdams ‘’Steidzami vajag palidzību , Kaujas ielā 5 , sķērsielā, divi vīri noasiņo!’’, mezdams klausuli zemē Džozefs skrēja atpakaļ pie vīriem,gaidīdams ātro palīdzību.Džozefs nopētija vīriešus, viens bija ar tumšiem skruļainiem matiem, gara,tieva auguma.Otrs ar īsiem ezīša matiem, īsa auguma.Tad ātra palīdziba piebrauca klāt un steidzami ieveda abus vīrus mašīnā un saukdami Džozefu līdz.
Slimnīca Džozefs pagaidija kadu laiku līdz viņam pienāca klāt 4 vīri, viens no nepazīstamajiem pasniedza roku Džozefam, Džozefs pieceldamies augšā , paspieda roku.Svešinieks atklaja savu vārdu uzreiz, sacīdams: ‘’ Sveiks jaunekli, Mani sauc Bills un šis ir Frenks.’’ Džozefs pagriezas pret Frenku un paspieda roku, teikdams „Man ir tas gods iepazīties ar jums’’ Bills uzreiz bez kādas runas Džozefam sacija ‘’Paldies ka izglābi Maiklu un Tomiju,es vienmēr atceros labos vīra darbus,ja tev vajag jebko meklē mani Moldānī bārā, esmu tev ļoti pateicīgs’’.Bills izvilka ārā paciņu un padeva to Džozefam un teica: ,, atver šo mājā’’. Džozefs pilnā šokā,ņem paciņu, skatīdamies uz mētelī tērptajiem svešiniekiem,nojauta ka kaut kas nav labi, gribēdams kaut ko teikt, Bills sacija teikumu :,, Tagad ej mājās un atpūties , un ja tu esi ieinteresēts dabūt darbu , tad tu zini kur mani meklēt ,es neizmirstu draugus kuri man ir palīdzējuši’’ Džozefs ātri teiktdams ; ‘’ Labi Mister Moldāni, es tagad iešu’’,atrā solī izgaja no slimnīcas ,devās majūp.
Tikdams mājās Džozefs nolika paciņu uz galda, noģerbās un apsēdās pie galda, izvilkdams cigarešu paciņu ,viņs sēdeja un pīpēja apmēram kadu stundu, lidz sadūšojās un atvēra paciņu ,Džozefa acis bija tik lielas kā mēness, viņš iekšā redzēja lielu summu ar naudu, kurai pa virsu stāvēja lapiņa ar tekstu ‘’ Šīs paliek starp mums, kapišs? ‘’. Džozefs uz reiz saprata ka šie vīri nau vien parasti draugi vai pilsētas iedzīvotāji, tie ir mafijnieki, pareizāk sakot gangsteri.Džozefs nezinādams ko darīt paslēpa lielo summu ar naudu zem gūltas, domādams ka neko neatbildēs viņiem un noliks naudu nebaltaij dienai.Nopīpeja pedejo cigareti un devās gulēt.Džozefs pirms miega pie sevis noteica ‘’ Rit iešu uz darbu ka prasti, bez nekādām domām par ko citu!’’
