Sēžu istabā, domāju es,
Kas gan notiek uz pasaules.
Bet redz kas atklājas,
Neesmu vienīgais uz planētas.
Pastāv lietas baismākas,
Traģiskākas, šausmīgākas...
Kā cilvēkā nāve, ciešanas,
Kā jūtas atklātas.
No skumjām dzelzs stīpas atvērās,
Un cita pasaule uzreiz pavērās.
Bet ar gudru domu prātiņā-
Ielīdu lauvas krātiņā,
Vecais lauva sabijās-
Un no bailēm pakārās.
''Ber tik grīdā'', ka es tev saku!
Parādīdams dūri savu,
Mums jāpamet šis draņķis ātri,
Kamēr nedabon ar nātri!!!
Un ja vēlieties knaši, braši-varat palikt tādi paši un 2. daļu varu izveidot es, kā neviens uz pasaules!!!
