Daudzi teica nejēga un kāda vispār jēga;
Ja to ko dari, nedari no visa spēka?
Dzīvoju, bet ne bez grēka, smējos,
Tomēr nemeklēju nožēlu, kad apstājos,
Kā priekšā milzu ēka, šaubījos, padevos.
Ne jau citiem vajag, lai es ceļos, dodu visu kas man iekšā,
Bet nepadošos, saņemšos, tad pretī visam stāšos.
Ja nu atkal jākrīt, sāpēs jāmokās un uz mājām sakautam jādodas,
Tad ne jau doma, ka zaudēju man prātā būs, bet gan vārdi,
Ko jau sākumā paudu, ka priekš sevis visu daru, dzīvi baudu.
Tāds rīts, kad pamodos viens un pazudis pasaulei,
Bet ne jau nozudu no zemes, parādījos atkal zem saules.
Tikai tas, ka nebaudu tavu uzmanību, izrāda, ka attieksmi mainu;
Un to ko daru, to ko varu tikai priekš sevis un savai dzīvei.
Meklē savu motivāciju – dziesmu, vārdus, video –
Tie nav patiesi, jo tie nav tavi, nozagti un izmantoti.
Ja ko dzīvē vajag paveikt tad ne padoties un pazust,
Bet paust, ka to daru, daru cik labi varu un to ko varu-
Nenokontrolēju, tikai mans prāts, neierobežots ar cita varu.
Gars un spars, kas mūsos mājo, pacelties vai krist var likt.
Savu ceļu brist, cauri dubļiem, sniegam, sapņiem, kaut kur tikt.
Citu viedoklis var atšķirties, nepatikties un apstāties uz brīdi likt.
Ceļu savu katrs mēro, citu acis tevi vēro, tikai nekļūdies un nepazūdi.
Kļūda nav nogriezties vai mainīt ceļu, bet gan iekrist grāvī, padoties.
Pat ja vārdi sāpīgi kā asakas, citu ausīm pasakas – aizgriezies, neklausies.
Tomēr domu prātā paturi, ja ne man, tad sev atzīsti, ka sapņi, ko sapņo
Varbūt ir tā vērti, lai paceltos un acīm vaļā nesapņo, bet šo visu sagremo.
