Maza burvīga pilsētiņa, par kuru runāja it visur uz pasaules. Burvīgā pilsētele. Tieši šī pilsēta, jo tur viss bija burvīgs. Lielisks un apbrīnojams. Perfekts. šeit viss pat smaržoja perfekti. Pilsēta bija īpaša ar to, ka vienmēr bija viena īpaša meitene. Nekad negadījās, ka dzīvoja divas vienlaicīgi vai arī nebija nevienas.
Tur bija šī mazā meitene. Meitene ar zelta matiem. Mazās meitenes liktenis jau bija izlemts. Viņa būs debešķīgi jauka meitenīte, vienmēr rozā kleitiņā. Viņa būs perfekta. Viņa būs gudra un labsirdīga. Pabeigs skolu ar izcilību un kļūs par dzīvnieku ārsti, viņa mīlēs visus, būs pašaizliedzīga. Tā bija paredzēts. Kāpēc ? Kāpēc tieši viņa? Jo viņai bija zelta mati, nevis kaimiņu Annai, bet viņai.
Gadi gāja. Meitene pieauga. Vēl joprojām perfekta. Nekad nekļūdījās. Pat, ja kļūdījās, tas bija pieļaujams, jo viņa taču ir Meitene ar zelta matiem. Meitene bija vislabākā pilsētā. Cilvēki smaidīja jau no domas vien par viņu. Visur kur viņa gāja, valdīja burvība. Cilvēki brauca no visādām pasaules malām, lai tikai paskatītos uz viņu. Lai tikai sasveicinātos. Un tā katru dienu meitene bija kā staigājošs tūristu piesaistes objekts un tikai sveicināta vairākas viņai nezināmās valodās. Viņai bija pat sargi, kas labprātīgi viņu aizsargāja no visiem nelabvēļiem.
Kādu nakti, nepiedienīgi vēlu priekš šādas perfektas pilsētiņas, pilsētu pāršalca kliedziens. Meitene bija pazudusi. Visi viņu meklēja. Tika pieļautas domas, ka viņa ir nozagta, lai gan sargi neko nav manījuši. Tika pieļauts pat, ka viņa nogalināta, ka sargi ir izdarījuši ko sliktu, citi pat domāja, ka viņu nolaupījuši ciplanētieši. Un tas viss tikai tāpēc, ka neviens nebija gatavs atzīt, ka nebija pietiekami labs, un meitene aizbēga.
Nākamajā naktī ap to pašu laiku atskanēja vēl viens kliedziens. Kāda sieviete iedama nakts pastaigā netīšām paskatījās pa atvertām citas mājas durvīm un tur redzēja meiteni. Visu asinīs noliekušos pār līķi. Meitene ātri pazuda tumsā. un tā katru nakti meitene laupīja dzīvību cilvēkiem, kas viņu bija sodījuši visļaunākajā veidā, kāds vien pastāv.
Visinteresantākais bija tas, ka meitene pat dienas laikā neslēpās. Viņa savus zelta matus bija nokrāsojusi brūnus un neviens pat nemanīja, ka tā ir viņa, jo nevienam viņa patiesībā nerūpēja. Tā bija slava par viņas zelta matiem, kas visiem interesēja.
