Ieskats tēmā - "Līderisms", kuru mūsdienās var dzirdēt diezgan bieži. Šajā rakstā apskatu īpašības, kuras veido līderi un dotības, kuras parasti piemīt šiem cilvēkiem.
Sveiciens visiem,
kā jau minēju, tad esmu izlēmis atjaunot savu blogu, bet tā kā rakstīšana nav kaut kas tāds, ko var darīt uz pasūtījuma(Vismaz radošajā sfērā), tad iespējams ieraksti nebūs bieži, bet ceru, ka par interesējošām tēmām. Atsākt vēlējos ar tēmu, kuru daudzi mūsdienu jaunieši un sociāli aktīvi cilvēki dzird ļoti bieži - Līderisms(Leadership). Terminam ir daudz definīciju, bet pārsvarā tas tiek asociēts ar konkrētu personu, kura ir uzņēmusies kādas grupas vadību konkrētu mērķu sasniegšanai. Tie var būt uzņēmumu vadītāji, menedžeri, ministri, studentu pašpārvalžu vadītāji u.c. Protams līderu pienākumi šajos gadījumos kardināli atšķiras, bet pamatfunkcijas paliek vienas un tās pašas. Jau no seniem laikiem, kad cilvēki sāka organizēties grupās un ciltīs, tām bija viens vadītājs ar īpašību kopumu, kuras ļāva to atdalīt no visas grupas sniedzot citas privilēģijas, bet tajā pašā laikā arī atbildības līmeni. Dažādās grupās šīs īpašības var atšķirties, pirmatnējā sabiedrībā tas varēja būt indivīds ar pārākām fiziskām spējām, savukārt mūsdienās lielā skaitā gadījumu nosakošās ir prāta spējas.
Daudzi psihologi un zinātnieki ir pētījuši līderu pazīmes, lai izprastu kā veidojas šāda personība, bet viens no iemesliem kādēļ pie viena kopsaucēja nevar nonākt ir iemesli, kuru dēļ viens vai otrs cilvēks ir par šādu Līderi kļuvuši un atšķirīgās situācijas kurās grupa izvēlas līderi. Viens un tas pats cilvēks vienā dienā var mierīgi sēdēt malā un vērot, un citā dienā jau uzņemties vadību, kādēļ? Tādēļ, ka katram cilvēkam ir dažādas stiprās puses, un militāras vienības komandieris, kurš ir pieradis pie krīzes situācijām var ātri pieņemt lēmumus un rīkoties kara situācijās, ļoti bieži nevarētu vadīt uzņēmumu uz finanšu labklājību un otrādi, jo katra no šīm situācijām pieprasa savu līdera tipu. Tomēr ir arī kopīgais šajos abos gadījumos, jo līderiem vienmēr ir kādas īpašības bez kurām neiztikt, pie kurām varētu minēt
Drosmi uzņemties atbildību Mērķa (Galarezultāta)vīziju un Zināšanas savā sfērā.
Ļoti labs piemērs tam ir uzņēmumi, kuri bez vadītāja faktiski nevar eksistēt, ļoti vienkārša iemesla dēļ - uzņēmumā strādājošie cilvēki katrs var būt savas nozares profesionāļi(Ražošanas speciālisti, inženieri, loģistiķi u.c.), bet dažādu iemeslu dēļ nevēlas uzņemties atbildību, vai arī neredz uzņēmuma mērķi līdz galam kā to var izdarīt uzņēmuma vadītājs. Tieši tas arī ir jebkura līdera pienākums - zināt savas grupas dalībnieku stiprās puses, kā arī tās salikt kopā, lai iegūtu rezultātu. Protams līderis uzņemoties vadību, uzņemas uz sevi arī visu atbildību, jo gadījumā ja lietas nenotiek kā plānots, tad tas arī ir cilvēks, kurš saņem vislielākos pārmetumus, jo, ja reiz atbildību uzņēmies, māki arī vadīt. Neveiksmju iemesli var būt dažādi, sākot no ārējiem faktoriem līdz zināšanu trūkumam, bet neskatoties uz to līderis riskē ar savu vārdu.
Katrā gadījumā vēlētos pateikt, ka lielākajai daļai cilvēku piemīt līderisma dotības, kuras var parādīties vai izzust atkarībā no situācijas, bet tas nav kaut kas tāds ar ko cilvēks piedzimst. Protams, viens, vai otrs cilvēks ir jau no bērnības ieguvis pieredzi dažādās situācijās, kuras ir noteikušas īpašību kopumu, kurš ir ļoti noderīgs, bet pārsvarā visi līderi caur saviem ērkšķiem un kļūdām līdz tam ir izauguši turpinot pilnveidoties.
Tādas nu būtu manas šīsdienas pārdomas par šo tēmu, kā vienmēr gaidu viedokļus un atsauksmes par rakstu.
