Aizsākums bija pirms gada, kad ģimene zaudēja vienu cilvēku un apstākļi krasi pasliktinājās. Bet tagad viss jau bija aizgājis par tālu. No ko lai dara cilvēks, kam nav pieredzes darbā un īstās prasmes runāt ar priekšnieku? Nav arī aizmugures un ilgi laika gaidīt. Pēc kārtējās neveiksmīgās darba intervijas ar smagu sirdi atgriezos savā mīļajā pļavā. Bija jauks un silts jūnija vakars, tikai nebija skaidrības, kad beidzot varēšu sākt strādāt un kko. palīdzēt. Varbūt uz brīdi jāatslābinās. Univeristātē drīz izlaidums un visam vajadzētu iet uz augšu, vne? Lai gan ilgostšais bezdarbs māc nost.
Kā jau katru vakaru, arī šovakar pēc saulrieta atgriežos atpakaļ, tuvojas 20. dzimšanas diena. Dzirdu sliktus jaunumus. Saimnieki liek līdz augustam izvākties. Izvākties? No jaukās mājas. Eju uz savu istabu un skumji skatos "Feisbuukā". Redzu to cilvēku, kas uz Angliju aicināja, bet vienmēr atteicos. Nedaudz neķītrs likās. Cilvēks, no kura jau pašā pirmajā dienā centos tikt vaļā, tikai nevarēju. Biju iepriekš viņu bloķējusi, bet aizmirsu, ka arī dalījos ar savu kontaktinfo, tapēc pēc 5 zvaniem no Anglijas viņu atbloķēju. Tā nu man viņš tur stāvēja draugu sarakstā. Uz viņu skatoties man nāca virsū jocīga nojauta. Nākamajā dienā sekoja interesanta saruna...
Lēciens pār krauju2
18
0