Stāsts uz patiesiem notikumiem pagājušā gada vasarā.
Latvija - Ukraina8
82
8
Pēc smagas darba nedēļas, beidzot iestājās atvaļinājums.
Tas ir jānosvin, un ar cīņu biedriem aizgājām uz vietējo klubiņu. Aliņš pēc aliņa, visīts pēc visīša, un mēs bijām zem galda. Varonības termometrs bija uzvārijies, un bija pienācis laiks iedegties par savējiem. Viss sākās, ar konfliktēšanu brīdi, kad nolēmām iziet laukā iepīpēt kārtējo nāvējošo dozu. Toreiz runājām, visai bravūrīgi, uzsverot to, ka krievi ir mūsu nācijas liekais posms, un derētu no tā atbrīvot mūsu tēviju. Jāpeimin ir moments, ka kontingents, klubiņā bija 85% krievvalodīgo.
Sākās asu vārdu pāruna , kas pārauga roku vicināšanā, un trešās personas mantu bojāšanā.
Kautiņš visai pamatīgs: kolēģis, ar galvu izlidoja cauri lielveikala skatlogam, arī es izmižģiju roku, un sadragāju seju. Patiesībā, kautiņš beidzās, visai dīvaini, vienā brīdī, visi krievi kautkur pazuda, un mēs palikām 2 latviešu puikas, pie izdauzīta lielveikala skatloga. Pārgājām pāri pa ielu, kur ir diennakts veikaliņš, un nopirkām vel dažus aliņus,. Laikam doza bija tik spēcīga, ka sāpēs sāku just tikai nākamajā dienā.
Reklāma
Otrajā dienā pamodos, tā bija sestdiena pulkstens bija 18:30, spogulis rādija briesmu lietas, visa seja nobrāzta, un kreisā acs, izskatās, kā virtulis ar meleņu ievārijumu – šādā skatā, es vel nekad nebiju sevi redzējis uz rokas, ir 2 iedragātas brūces, bet nekas nāvējoš... Sazvanijos ar otro varoni, izrādās, ka šamais sagriezis galvu, un apdauzijis kuņģi ( vēlāk izrādijās, ka lauztas ir 3 ribas, un smadzeļu satricinājums).
Viss būtu sīkums, bet atvaļinājumu man bija paredzēts pavadīt Ukrainā, un to nu es arī dariju, ar apdauzītu seju, pulkstens 04:00 no rīta, iesēdos automašīnas.
Uz UA braucām 4 cilvēki, sākuma mani ieraugot visi rēca bez apstājas, bet paskaidrojumus neprasija, un labi ka tā.. Ceļš lidz Ukrainas robežai bija , kā nāves maršs, 2 h caur lietuvu, un tad apmēram 10h caur poliju, mani šūpoja, un kuru katru brīdi es biju gatavs atbrīvoties no spiedošas sajūtas, kas nāca no kuņģa uz augšu. Beidzot esam iebraukuši Polijas – Ukrainas kontrolpunktā – robežā.
Process ir šāds, sākumā tev iedod veidlapu, kurā tev jāaizpilda viesošanās iemeslu attiecīgajā valsti, un kopā ar veidlapu kontrolpolicists paņem arī jūsu pasi. Pasi atpakaļ dabūn pēc tam, kad tiek pārbaudīta automāšīna un somu saturs. Un tieši te sākās nepatīkamākā mana dzīves daļa, brīdi, kad jau visi saņem savas pases, un pie lodziņa bedzot tieku es, uz mani sāk kliegt, un neicietīgi izturēties, saskriet vīri zaļos kostīmos, ar automātiem rokās, un sāk uz manīm ramsīt PoļUkraiņu dialektā.. (pilnīgā pakaļā, tā valoda nav saprotama, plus vel stress, un nedaudz sāpošā acs pie vainas) Izrādās, ka pampums braucot automašīnā, ir palicis vel lielāks, un acs jau izskatijās, kā liela melone
Reklāma
Beigās, ar milzīgu runāšanos un lūgšanos, tiek pierādīts mans autentiskums, un mēs tiekam iekšā Ukrainas Republikā. Netālu no robežas, par ātruma pārkāpšanu mūs aptur operatīvasi darbinieks, un zinot latvijas sodus, sākām lasīt kopā dolārus un jevrikus, bet kas tas? Džeks mierīgā soli atver durvis, bez nekādas slēpšanas, vai kaunuma izjūtas saka ( 50 grivnj i dujtji otsjuda ) 50 grivnjas, tas ir apmēram 5 lati pēc mūsu naudām, iedēvām 10 dolārus, un abas puses bija apmierinātas..
Apmēram 2h braucam , un esam sasnieguši kolhozu, kurā uzkavēsimies un ciemosimies turpmākas 8 dienas. Pirmais iespaids diezgan interesants visām ēkām baltas fasādes, un zili logu rāmji.. Labierīcības, pat kūltūras namam, bija tualete bez poda.
Nezinu, klimats, vai alkohola daudzums pie vainas, bet nepagāja ne divas dienas, kad pampums un milzīgie zilumi no manas sejas pazuda. Neskatoties uz to, ka apciemojot visus ļautiņus kolhozā, mēs 3 reizes dienā gājām izgulēt reibumu, mēs pamanijāmies naktīs aiztecēt uz viņu pieticīgo klubiņu pakoļīt meitenes.
Reklāma
Meitenes Ukrainā dalās 2 daļās, tās, kuras ir dzemdējušas, un tās, kuras vel nav. Ja redzi slaidu sievieti, vari but droš, viņa ir ņemama, bez bagāžas un iespējams bez vīra. 60% gadijumu, tur sievietes pēc bērna iznēsāšanas kļūst dūšīgas saimniecītes, nevis kā pie mums vāka meičas.. Pirmās daļas beigas ..
Tev patiks šie raksti
