Last hope (5)0

Piedodied, ka vakar nebija nevienas daļas, bet gan jau es to kompensēšu.                  
 Pēc nedēļas........
-Meitiņ, tu jau gatava?-
-Mammu, ja nu es viņiem nepatikšu!- biju ļoti uztraukusies.
-Mīļā,tu patīc visiem,!- es zināju, ka viņa tikai mierina mani.-Viss būs labi!- viņa jau 13.reizi atkārtoja šos vārdus.    
-Nekas nebūs labi,!-Es šņukstēju.- Es neesmu gatava!- Durvīs kāds jau klauvēja.
-Labvakar, Rozālijas jaunkundz!- Dzirdēju kā Mārcis sveicina manu mammu. Mēs ar Mārci esam kopā jau piecas dienas. Viņš ir paspējis sadraudzēties ar manu mammu.
-Sveiks!- ieraudzījusi Mārci sveicināju viņu. -Labvakar, Elizabetes jaunkundz!- viņš bija pieklājīgs arī pret mani.
-Atā mammu!-iedevu buču uz vaiga.
-Uzredzēšanos!- Mārcis piebilda.
-Izpriecājaties!- mamma vēl paspēja nokliegt.
-Ja nu es viņiem nepatikšu?- vaicāju Mārcim.
-Protams, ka patiksi, man taču tu iepatikies,- viņš nočukstēja,-Starp citu tev ļoti piestāv šī kleita.-
-Paldies!- pasmaidīju un ieslēdzu radio. Dungoju dziesmām līdz visu ceļu, līdz mēs piestājām pie lielas mājas.
-Viss būs labi,- pati sev teicu.
Mārcis atvēra man mašīnas durvis un saņēma manu roku cieši savējā.
-Sveiks dēliņ,- Mārča mamma apskāva dēlu.
-Sveika, kur tētis?- nekur viņu nevarēja redzēt.
-Viņš aizbrauca uz veikalu, bet drīz būs atpakaļ.-  viņa piebilda un paskatījās uz mani.
-Mammu tā ir Elizabete!- Mārcis bija uztraucies.
-Prieks iepazīties Stradiņa kundze.- Teicu, bet viņa neatbildēja. -Iesim mājā!- viņa pateica un pa priekšu iedama veda mūs mājas virzienā.
-Sēdieties pie galda, bet es atnesīšu dzeramo- Mārča mamma ieteica un devās prom.
-Es taču teicu, ka viņai nepatikšu!- čukstēju Mārcim knapi turēdamās.
-Tu viņai iepatiksies, apsolu!- Mārcis iečukstēja kad mājā kāds ienāca.
Tas bija Mārča tēvs.
-Sveiki!- viņš ienācis istabā sveicināja.
-Sveiks tēvs gribēju tevi ar kādu iepazīstināt!- Mārcis bija uztraucies
-Prieks iepazīties Elizabete!- Mārča tēvs pienāca pie manis.
-Man tāpat strazdiņa kungs!- pasniedzu roku kuru viņš paspieda. Biju priecīga par šādu attieksmi.  Mārcis arī  izskatijās atvieglots.
-Nu ko ēdīsim!- Mārča tēvs ierosināja.
-Pastāsti kaut ko par sevi! - attapos tikai tad kad sapratu, ka jautājums bija adresēts man.
Un tā pagāja vakars runājot par mani. Mārča tēvs stāstīja par Mārča bērnību un es ar lielu uzmanību klausījos.
-Mēs laikam brauksim! -Mārcis negribēja pārtraukt tēva stāstu.-Ir jau vēls!-Mārcis skatījās uz pulksteni.
-Uz redzēšanos! - atvadījos no Mārča vecākiem,-Bija prieks iepazīties!- Pēc piecām minūtēm mēs ar Mārci jau bijām mašīnā. Miegs bija stiprāks par mani un es aizmigu....