Sveiks! Šovakar atkal domu uzplaukums ir uznācis. Bet šoreiz man ir vienalga ko citi saka. Tās ir tikai manas domas un ilūzijas, tā ir MANA iekšējā pasaule un vēlos dalīties ar citiem, kuri to pašu dara, kad ir nomākti, jautri un enerģijas pilni.
Vēstule tētim no dēla.
''Čau Tēti! Kā iet? Kad būsi mājās? Es tevi ļoti gaidu. Man mamma teica, ka tu esi aizbraucis prom, bet ceru, ka atgriezīsies. Tagad sēžu savā istabā un kājas uzlicis uz radiatoriem, ārā ļoti auksts. Skolā gan par tevi runā gaužām sliktas lietas, tev derētu padomāt par sevi, kad es esmu viens un kad jūs ar mammu strīdaties, tad es vienmēr to daru. Ā! Es šodien skolā dabūju pirmo desmitnieku zīmēšanā, es tev to aizsūtīju, paskaties aploksnē rūpīgi. Man meitene šodien nobučoja uz vaiga par to, ka es viņai uz dzimšanas dienu uzdāvināju puķi. Tas bija tik skaisti. Laikam, ka tu arī esi dabūjis pirmo buču no mammas. Ceru, ka tu kādu dienu to izstāstīsi. Zini ko? Es sapņoju, ka mēs spēlējām futbolu pagalmā un es uzvarēju tevi. Bet tomēr paslēpēs gan zaudēju. Es slēpos zem galda, kur tu ik dienu brokastoji, vakariņoji un lasīji mīļāko žurnālu. Zini ko tēt? Mums vēl ir jāpabeidz uztaisīt štābiņš ko pa vasaru iesākām. Tu man apsolīji arī kādreiz aizvest makšķerēt. Makšķere man ir, aizņēmos no klasesbiedra. Pludiņu gan tev vajadzēs nopirkt.
Labi tētu! Mamma man liek iet gulēt. Es gaidīšu tavu vēstuli un tevi arī mājās. Es Tevi ļoti mīlu, Tēt.''
Patiesība - Dēls raksta uz cietumu, bet viņš to nezina. Viņa tētis nogalināja cilvēku, kurš patiesībā bija viņa sievas mīļākais. Krāpa vīru apmēram mēnesi un tad viens šāviens dzērumā galvā bija liktenīgs. Vīru jeb tēvu iesēdināja uz mūžu cietumā. Māte par to negrib dēlam teikt, bet viņai būs jāpasaka taisnība, jo pēc šīs vēstules pats tēvs atzinās, ka sēž cietumā. Mazais puika bija tik sagrauts un šokēts, ka nojauca puspabeigto štābiņu un atdeva makšķeri klasesbiedram.
Beigas.
