Nu kaut kas sviestains sanāca, bet nu tas tā..
______
Ak, jā, Antra jau ir tik tālredzīga, ka ir pat mums atradusi skolu.Sasodīts!
No blakus istabas atskanēja:
- Žeņāāāāā! Ko mēs ēdīsim makaronus vai kartupeļus? -
- Kartupeļus - es pabļāvu pretī, kamēr liku modinātāju.
- Labiņī, - viņa iesmējās - varbūt man Tev atnest cepumus? -
- Antra, Tu jau sāc līdzināties savai mātei. -
- Kas vainas manai mammai? - viņa smējās
- Nē, nekas, Daniela ir forša. -
- Nu, bet tu tad tos cepumus ēdīsi? - viņa smējās jau skaļāk
- Jā, ēdīšu! - tagad iesmējos arī es
***
Skanēja modinātājs, bija 6.00 no rīta. Es pamodos, uzvilku baltas džinsenes, rozā maiciņu un pa virsu melnu džemperi. Aizgāju uz virtuvi ieliku mikroviļņu krāsnī kartupeļus, un gandrīz tur pat arī aizmigu. Virtuvē ienāca Antra un es pamodos.
- Labrīt - es nomurmināju
- Ko tu te atkal murgo? Nav labs rīts, tāpēc es teikšu sliktrīt, Žeņka, sliktrīt, - viņa izskatījās drausmīgi nelaimīga, dēļ tā, ka jāiet uz skolu - ō, tu jau uzsildīji man ēst? Paldies! -
- Vispār...-
Es nepaspēju neko pateikt kā viņa jau ēda.
- Kas vispār? - viņa pārjautāja
- Nekas, nekas..-
- Hmh, nu, ja ne tad ne, - viņa nomurmināja - a tu neēdīsi? -
- To ko es grasījos ēst tikko apēdi Tu - es iesmējos
- Vai, piedod, - viņa atvainojās - man tiešām ļoti žēl. -
- Nav gan žēl - es iesmējos
- Taisnība - iesmējās arī Antra
