Kliedziens pirms vētras(2)0

_2.daļa_
°Deivida sk.p.°
Sēdēju savā istabā un aplūkoju playboy žurnālu. Pēkšņi pa durvīm ienāca mans tēvs.
Tēvs:" Dēls, ir laiks!"
Es:" Bet es nevēlos dēļ baumām iet un cīnīties ar enģeli!"
Tēvs:" Nestrīdies ar mani! Ej ka tev saka."
Es:"Negribu!" Biju nenormāli noskaitījies. Biju dusmīgs uz sevi un uz tēvu.
Tēvs:" Dēls, beidz apkaunot mūsu ģimeni, tu pats labi zini!" Uzstājīgi noteica.
Es:" Labi, dod man 20 minūtes un tad es nākšu!" noburkšķēju sev zem deguna.
Tēvs izgāja, bet es nikns sadedzināju žurnālu.
Nesaprotu, ko parasti mirstīgie, šijos žurnālos atrod interesantu.
Es paņēmu, savācu visu sev vajadzīgo un tad devos pie tēva.
Es:"Esmu klāt, tēvs!" Īgni noteicu.
Tēvs:" Malacis dēls! Še tev aclēgas!"
Viņš pasniedza man aclēgas un es nesapratu no kā.
Es:" Kam tas ir domāts?"
Tēvs:" Šīs aclēgas ir tavai mājai uz kuru tu tūlīt tiksi pārnests!"
Es:" Mājas? Vaitad es nedzīvošu šeit?"
Tēvs:" Pārāk riskanti!" Nikni noteica un ar pirksta vezienu pārnesa uz manām jaunajām mājām.
Māja bija pa tiešām liela un tā bija sarkana, kā vajadzēja un jumts bija melns. Tieši laikā.
Es devos tanī iekšā un to iskats vispār izdvesa no manis prieku.