Otrā daļa ir pienākusi. Atkal lieciet plusiņus vai mīnusiņus un kāpec,jo neziņa ir biedējoša! 
Cerams ka jums patiks otrā daļa!!!
Iekštepas bija iespaidīgas.Atverot parādes durvis priekšā bija garš,garš gaitenis,tik garš ka pat otru galu nevarēja saredzēt.Vienā pusē bija maza nišiņa kurā sēdēja dežurants.
-Labdien es esmu jaunā skolniece,vai jūs lūdzu neparādītu kur ir 25 kabinets?laipni jautāju.
-Kā tevi sauc,mans bērns?dežurante jautāja ar tādu akcentu kā vecmāmiņa.
-Katalīna,Katalīna Hārtvuda.
-Piedod bet manā sarakstā ir tikai Katalīna Bergmense.
Nē nu protams.Nodomāju.Es jau teicu tēvam lai nemaina manu uzvārdu.
-Jā tad tā esmu es.drūmi nomurmināju.
-Lūdzu pa gaiteni uz priekšu un pašā galā,labajā pusē bēšīgas durvis,25 kabinets.paskaidroja dežurante.
Ko,pašā galā,nē,kapēc tik tālu?devos pa gaiteni uz priekšu.Visi grūstijās, un kāds zēns mani gandrīz uzgrūda virsū skolotājai.Tas manu garastāvokli pasliktināja vēl vairāk lidz, es jutos kā dusmīga pele kaķa nagos.Pēc ilgā piecu minūšu gājiena, atvēru klases durvis.Klasē valdīja skaļums un neviens mani nepamanīja.
Labi ar ir ka neviens mani nepamana.Noliku somu pie brīvā sola un devos pie skolotājas ar visiem dokumentiem.
-Ooo,jaunā skolniece,sveika,mani sauc Rozālija.sveicināja skolotāja.
-Sveiki!nomurmināju.
-Tātad tu esi...iesāka skolotāja.
-Katalīna.pabeidzu.
-Izskatās ka esi jau iekārtojusies,nu tad laipni aicināta!Rozālija smaidīja.
Iekārtojos solā un uzliku matemātikas grāmatu uz galda.
Noskanēja zvans.Audzēkņi sasēdās savos solos.Izskaitiju ka mūsu klasē ir 16 zēni un 11 meitenes kopā 27 skolēni ieskaitot mani.
-Sveika!! Kāds mani uzrunāju un es pamatīgi izbijos.
-Ēēē...čau,tu mani pārbiedēji! Pārsteigta teicu savai jaunajai sola biedrenei.Viņai bija patīkama seja ar ļoti daudz vasarraibumiem un spicu deguntiņu.Viņas mati bija diezgan biezi un gari sasieti zirgastē. Varēja noprast ka viņa bija no bagātas ģimenes bet ne augstprātīgas.
-Atvaino,mani sauc Kīlija bet kā tevi?meitene jautāja.
-Katalīna.nomurmināju.
Hmmm,klau es tevi varu saukt par Kati? Tā ir īsāk ko?Kīlija ziņkārīgi mani uzlūkoja.
-Meitenes beidziet runāt,tagad ir stunda!Skolotāja stingri bet laipni iesaucās.Mēs uz mirkli apklusām.
-Nu kā tad būs?Kīlija atkala jautāja.
-Ar ko?neziņā pacēlu galvu.
-Ar tavu jauno iesauku.
-Ā,jā lai jau būtu.nomurmināju kaut gan nezināju vai jaunā iesauka patiks.
-Pārbaudīsim mūsu jaunās skolnieces zināšanas.Iesāka skolotāja.Ja no 530000 atņem 543 pieskaita 447 un beigās to visu izdala ar 2 cik iznāk?Skolotāja pārliecināta ka jautājums ir labs prasīja.
Nodomāju ka nu esmu dimbā.Kalkolātors arī nav pie rokas ko nu?
-Ēēē tas ir... stostījos.
-264952.Kīlija teica priekšā.
-Tas ir 264952.Noskaitīju.
-Pillnīgi pareizi,tātad tu esi gudra.
-Paldies.pateicos Kīlijai.
